11 Apr

Lillā periods

Kad Kate vēl dzīvojās puncī un man bija aizdoma, ka SoLEd kompānijai pievienosies meitenīte, Edgaram skandināju, ka mums nekas nebūs rozā! Tieši pretēji, mēs esam zilās krāsas mīļotāji un mūsu ģimenē gribējām lauzt stereotipu par rozā krāsu meitenēm. Mums ir palaimējies, ka Kate ir uzaugusi citu radu bērnu drēbēs, paši maz pirkuši. Un bijām laimīgi par puisīšu drēbītēm, jo tājās par laimi neiepin rozā krāsu. Joprojām cenšamies izvairīties no rozā. Sarkanu jā, violetu jā, blāvi rozīgs jā, bet ne izteikti spilgts rozā (ir viens rozā tonis, kas dominē visos meiteņu plauktos). Protams, nemetam ārā, ja kāds kaut ko nopērk labu gribēdams, tomēr paši nenotērpjam meitu visu rozā princeštērpā. Izvēloties kādu apģērbu, rozā tiek nostumts malā uzreiz, priekšroku dodot sarkanam, zaļam, lillā, violets, zils u.c. Esam gan brīdināti, ka agri vai vēlu visām meitenēm pienākot “rozā periods”, kad gan apģērbs, gan mantas, gan citas lietiņas VAJAG TIKAI ROZĀ! Jācer, ka līdz tam laikam mana sirds uz konkrēto visbiežāk pārdoto rozā toni būs nedaudz atmaigusi.

Šobrīd (Katei 2 g. 4. mēn.) mēs ar prieku izbaudām lillā periodu, kad viņas omu uzlabo jebkas, kas ir lillā. Arī veikalā viņa vispirms pamana lillā produktus, apģērbus un jebkurš ģērbšanās niķis tiek aizbiedēts, pieminot to, ka vilksim lillā krekliņu. Tad ir acīs mirdzums, un rokas pašas stgiepjas ātrāk saģērbties. Ja vakarā ejot gulēt Kate saka “Kate lillā nevilks nost”, tad jāpiemin, ka lillā krekliņš viņu rītdien atkal gaidīs un būs priecīgs, kad Kate to uzvilks. Tad seko draudzīgas atvadas vienam no otra, un vecāki tik nosmaida par savu lillā mīļotāju. Nez kāda būs nākošā top krāsa…?

10 Apr

Lineāls ar apļiem

Vakar intereses pēc iegāju izlūkos grāmatnīcā. Cerēju ieraudzīt ko tādu, kas iekristu acīs un palīdzētu rast ideju kādai jaunai Kates nodarbei. No plašā grāmatu klāsta nekas diži neuzrunāja, turklāt to mums ir pietiekoši. Katrs vakars noslēdzas un katrs rīts sākas ar 8 grāmatām gultā. Mūsu grāmatu plaukts pamatīgi aizkrāmēts. Toties pamanīju pavisam vienkāršu lietu – lineālu ar dažāda izmēriem apļiem! Pagaidām Katei nav bijusi pieredze ar lineāliem. Ļoti cerēju viņai ierādīt, cik interesanti var sazīmēt aplīšus ar lineāla palīdzību. Un Katei patiešām šī darbošanās un vēl vairāk gala rezultāts ļoti patika. Vieglāk viņai gāja ar mazajiem apļiem, jo ar tiem rociņu nevajag kustināt tik daudz un plaši. Lielo aplīšu vietā viņai sanāk cipars deviņi, jo kādā brīdī viņa pārstāj vilkt pildspalvu/vai zīmuli gar lineāla malu. Lai vai kā, galvenais, ka Kate ir sajūsmā par dažu eiro centu vērto pirkumu. :)

IMG_3773

 

IMG_3775

07 Apr

Zīmuļu turētāji

Par zīmuļu organizēšanas principu pēc Montessori metodes es uzzināju lasot Evelīnas logu, kā arī pie draugiem dzīvē ieraugot šo Montessori materiālu, kur pamanīju, cik ļoti Katei patīk izņemt kādas krāsas zīmuli, pazīmēt (tas tikai tā, lai būtu iemesls paņemt) un atkal nolikt atpakaļ attiecīgās krāsas trauciņā.

Tad nu atkal ierakos interneta pasaulē un meklēju idejas, kā pati varētu šo ideju īstenot tā pa vienkāršo. Līdz šim daudzie Kates zīmuļi tika likti kopā vienā bundžā un jāatzīst, ka diez gan bieži tie metājās pa grīdu vai galdu kur nu kurais. Pārsvarā jaunkundzei bija jāatgādina, ka zīmuļi jānoliek vietiņā, lai nepazūd.

Krāsu periods Katei tā izteikti sākās pēc 2. dzimšanas dienas, kad pati izrādīja interesi saprast, kādā krāsā kas ir. Pamatkrāsas viņa labi zina, tomēr bažījos, vai viņa atpazīs krāsu dažādos toņus un pratīs salikt visus zīmuļus pa krāsām. Jāatzīst, ka arī man par dažiem zīmuļiem bija jāpiedomā, vai tas ir gaiši brūns vai dzeltenīgs utml. Tomēr Katei (2 g. 4 mēn.) tas viss izrādījās pavisam vienkārši! Parādot Katei savus taisītos zīmuļu turētājus un iedodot zīmuļus, viņa tos salika bez manas palīdzības tā, it kā viņa to būtu darijusi jau simtiem reižu. Viņai neradās jautājumu, kur likt šo vai to. Laikam sanāk, ka šoreiz Kate pamācīja mani, un tā kā es joprojām nezinu, vai tas zīmulis ir jāliek pie dzeltena vai brūna, tad paļaujos uz to, kā ielika Kate.

Ja ar agrāko kopējo bundžu mums meita bija jāmudina zīmuļus salikt vietā, tad tagad viņa pati apzinīgi bez mūsu mudinājuma saliek tos pa “mājiņām”. Nav bijis tā, ka tie ir izņemti ārā un atstāti bez mazās saimnieces gādības. Pirmajās dienās viņai prieku sagādāja zīmuļu organizēšanas pats process ne tik daudz zīmēšana ar tiem – izņēma visus ārā un salika pa “mājiņām”, un tā vairākas reizes pēc kārtas. Kate ļoti pārdzīvo, ja kāds zīmulis nokrīt zemē, tad izskan bažīgs “oi, nokrita zemē”. Tāda saudzīgāka attieksme pret draugiem-zīmuļiem parādījusies līdz ar šo “mājiņu” uzrašanos.  Lai visi zīmuļi tomēr būtu vienviet, tad visas 11 “mājiņas” saliekam kastītē.

Vajadzīgais materiāls:

11 tualetes rullīši (vīram jautrības netrūka par manu azartu biežāk iet uz tualeti un pārbaudīt, vai rullītis jau netuvojas beigām.. Tieši šī materiāla ievākšana prasīja visilgāko laiku, vairākas nedēļas, pat vīra māte veda savējos).

11 apaļas kartona pamatnītes

Līme

Skočs

Šķēres

Krāsainais aplikācijas papīrs (var arī pats sakrāsot, kā mēs to darījām ar rozā un pelēko krāsu)

IMG_3797

Vispirms pie rullīša pielīmē apaļo kartona pamatni (es papildus aptinu ar skoču, lai stingrāk turās). Ap rullīti aplīmē vajadzīgās krāsas aplikācijas papīru, augšgalā atstājot vairāk papīra, lai galu ielocītu iekš rullīša. Gatavs!

IMG_3794

 

IMG_1678

30 Mar

Slidkalniņš no dēļa

Kādā februāra dienā šī ideja man iešāvās galvā spontāni un tūlīt arī tika realizēta. Atradu neizmantotu plauktiņa dēli, kas tad arī kalpoja kā slidkalniņš, lai Kate (2 g. 3 mēn.) varētu novērtēt, kā ripo/slīd dažādu lielumu, formu, smagumu priekšmeti (čiekuri, kastaņi, akmeņi u.c. mantu elementi). Dēļa gals ielikts bļodā, lai mantas neripo zemē. Kate sajūsmā par šo aktivitāti ne tikai tāpēc, ka ir gan vizuāls, gan saklausāms efekts, iekrītot lietām bļodā, bet arī tāpēc, ka ne vienmēr visas lietiņas ieripo bļodā. Dažas noripo nost no dēļa, un tad liela jautrība, ka jāiet lasīt pa grīdu un jāmēģina vēlreiz ripināt.

IMG_1802

20 Mar

Olas (rotaļlieta)

Ziemassvētkos Kate (2 g. 1 mēn.) tika pie kādas ļoti ilgspēlējošas dāvanas, ar kuru darbošanās ilga stundām, dienām, nedēļām un nu jau mēnešiem. Šajā it kā vienkāršajā mantā ir būtībā vairāki posmi, ko bērns apgūst:

1)      mazākajiem tā varētu būt likšanas virsū/ ņemšanas nost darbība. Olām cepurītes/vāciņus var noņemt un atkal uzlikt

2)      tiem, kas mācās apgūt krāsas, papildus pirmajai darbībai jānovēro, kādā krāsā ir actiņas uz katras cepurītes un attiecīgās krāsas olai uzlikt atbilstošo cepurīti

3)      katrai oliņai iepakojumā ir sava vietiņa. Bērniem, kuri apgūst ģeometriskās figūras, iespēja salikt olas pareizās formas novietojumā.

Būtībā vispirms Kate visvairāk veica tieši pirmo darbību – ņēma nost un lika virsū cepurītes, neņemdama vērā krāsu esamību. Ar olu salikšanu pareizājās vietās gāja grūtāk, nācās palīdzēt, kad dusmīgs kļuva vaigs. Kādu periodu viņa olas lika savās somiņās un nēsāja pa māju, pārlika atkal citā somiņā. Un tikai pēc kāda laika, kad bija lielāka interese iedziļināties faktā, ka katrai olai ir citādākas formas pamatnīte, sava mājiņa, Kate tās sāka kārtot pa vietiņām. Pirmajās reizēs bieži sauca mammu palīgā, bet iepraktizējoties, Kate pat neskatoties vairs uz pamatnīti, visu salika zibenīgā ātrumā. Un arī krāsu saskaņošana olai ar cepurīti notika tajā pašā laikā. Nākošais etaps – katru darbību iemācīties izdarīt arvien ātrāk.

IMG_3810

12 Mar

Ķirbis caurduršanai

No Cēsu omes Katei (2 g. 3 mēn.) atvedām mazu ķirbīti spēlēm. Nodomāju, ja jau viņai ļoti patīk veikt atkārtotas darbības vienā objektā, piemēram, papīra caurduršana, tad jāpiedāvā krāsainie uzkodu uzduramie kociņi, lai sataisa adatainu ezi. Tas viņu aizrāva vēl vairāk, kā domāju. Veselu nedēļu Kate to durstīja vairākas reizes dienā, līdz ķirbītis sāka suloties un nācās no tā atvadīties. Edgars ir daudz saudzīgāks un vēlas Kati pasargāt no iespējamām briesmām, tāpēc viņam šie asie durstekļi likās bīstami. Pamēģināju piedāvāt sērkociņus, tomēr Katei tas vairs nelikās interesanti, jo šobrīd viņai ļoti aktuālas ir krāsas (sev stāsta, kādā krāsā sprauž kociņu). Atgriezāmies pie uzkodu kociņiem un tētim par prieku visas nedēļas garumā iztikām bez traumām, jo gan ķirbītim, gan durstekļiem bija sava vietiņa, zemē nemētājās, un Kate pietiekami piesardzīgi ar tiem rīkojās, lai sevi nesadurstītu.

IMG_1469

01 Mar

Makaronu krelles

Jau labu laiku atpakaļ dažādos blogos noskatījos interesantu ideju par paštaisītām krellēm. Katei ļoti patīk darbiņi, kas prasa daudz pacietības. Koka klucīšu krelles viņa aktīvi sāka vērt 1 g. 10 mēn. vecuma. Tās viņai joprojām ir ļoti iecienīta nodarbe, pusstunda no vietas noteikti tiek pavadīta ar vēršanu un novēršanu. Tāpēc sakārojās sagādāt meitai kaut ko gandrīz tādu pašu, bet tomēr kas jauns. Mani visvairāk uzrunāja tieši makaronu krelles – tas tāds mūsmājās vienmēr esošs produkts un izskatījās ne pārāk sarežģīti paveicams darbiņš. Vislielākā neziņa bija par pārtikas krāsvielām, jo iepriekš ar tādām darīšana man nav bijusi. Bet kad manās rokās nonāca divas pudelītes ar pārtikas krāsvielām, nobriedu īstenot eksperimentu ar makaronu krāsošanu un kreļļu uztaisīšanu.

Izmantoju:

Lielos cauruļu makaronus krellēm, mazākas caurulītes priekš šķirošanas darbiņiem

Etiķi

Plastmasas trauciņus ar vāku (kurus vēlāk atkal var izmantot ekperimentiem vai vienkārši izmest miskastē)

Pārtikas krāsvielas (man bija oranža un melna)

Diegu

Salmiņu

Plastmasas traukā ielēju 1 tējkaroti etiķi, piepilināju dažus pilienus krāsvielas (atkarīgs, cik intensīvu krāsu vēlas. Piemēram, melno krāsu ļoti maz pievienoju un man sanāca tumši zaļgana krāsa, acīmredzot tāpēc, ka paši makaroni iedzelteni), piebēru makaronus, vāku virsū, ņēmu trauku rokās un pamatīgi sakratīju. To pašu veicu citā palstmasas traukā, izmantojot otru pārtikas krāstvielu. Kad krāsa apņēmusi visus makaronus, tos pārbēru citā nevajadzīgā vaļējā traukā, lai nožūst. Un ātrāk par 5 minūtēm viss gatavs, vienīgi kā jau etiķim, smaka pamatīga. Tad nu trauciņus iznesu ārā kambarī, cerēdama, ka smaka pa nakti pazudīs. Tā arī bija! Nākošajā dienā meitai brīnumi lieli par tādiem krāsainiem makaroniem, kurus nevar ēst, bet ar kuriem var spēlēties.

Kamēr uztaisīju kreļļu mehānismu, Kate tika pie mazākiem makaroniem un veica dažādus darbiņus ar tiem – šķiroja pa krāsām, vairākkārt pārbēra no viena tauka otrā, izbēra zemē, salasīja un tā ilgi ilgi.

Kreļļu virtenes pagatavošanai ņēmu stingru diegu, var izmantot arī kurpju šņores, bet tā kā mums mājās bija gan izturīgs diegs, gan daudz jau spēlēs pamatīgi izmantotu salmiņu, tad izvēlējos šo variantu. Vienā galā uzsēju lielu mezglu, lai turās poga, kas neļauj makaroniem krists cauri, otrā galā, lai vieglāk uzvērt makaronus, ievēru un piešuvu klāt mazu daļu no salmiņa.

Atlika tik parādīt, ko mamma iecerējusi ar šo visu darīt, un makaronu kreļļu vēršanas process sākās. Prieks gan Katei par jaunu rotaļlietu, gan man par manis novērtēto darbu!

Mazie makaroni šķirošanas darbiņiem

Mazie makaroni šķirošanas darbiņiem

IMG_1793

 

IMG_1778

 

IMG_1788

05 Feb

Zīmēšana ar ogām

Ikdienā Kate zīmē ar zīmuļiem, krītiņiem, patīk arī ar pildspalvu. Krītiņus gan vienbrīd noslēpām no Kates redzesloka, jo staigāja ar ziliem, sarkaniem zobiem, tos garšojot. Bet, kad beidzās mutē bāšanas periods (ap 2 gadiem), tad gan zīmēšana ar krītiņiem iepatikās.

Domājot par ideju piedāvāt bērnam zīmēt ar krāsām, kā pirmo vēlējos izmēģināt pavisam dabisko pieeju šim procesam. Parakņājos saldētavā, izmeklējot dažādas krāsas ogas, atkausēju nedaudz un ļāvu Katei izpausties jebkādā darbībā, iedrošinot gan ogas pagaršot, gan uzliekot uz papīra un pavērojot, kas tad notiek. Ātri viņa saprata uz papīra notiekošās izmaiņas un sāka zīmēt pavisam apzināti. Pavisam negaidīts sanāca iznākums, piedāvājot viņai mazās švammītes kā palīgrīku. Tās meita izmantoja ne tikai, lai zīmētu uz papīra, bet iedomājās no tām uzcelt arī tornīti un arī izmantot skaistumkopšanas procedūrā. Kate sagādāja sev spa procedūru no ogām :) Ar švammītēm pamērcēja odziņās un uzklāja uz sejas. Vaigu sārtums ļoti dabisks!

Apmēram stundas garumā Katei tapa smiltsērkšķu, dzērveņu un melleņu zīmējumi. Un sapucēta ogu meitene…