Pirms mēneša gatavojot Katei krāsas, daļu pietaupīju, lai izmēģinātu šeit redzētos brīnumus. Šķita gana interesanta ideja, ko sadarīt karstā vasaras dieniņā. Un šodien tad nu beidzot sagaidījām tveici, lai ārā vēsīgi padarbotos ar krāsām citādākā veidā kā ierasts (virtuvē, ar priekšautu, netīrām rokām, otu).

Pirms mēneša saldētavā saliktās paštaisītās krāsas (kopš mūsu pirmās krāsu taisīšanas reizes, tagad krāsas taisu šķidrākas kā šeit minētajā rakstā), nedaudz saulītē sasildītas, Katei bija ļoti aizrautīgs eksperiments. Viņa priekšroku deva nevis zīmēšanas procesam kā tādam, bet gan sasaldētās masas sadalīšanai uz papīra. Kate pēc iespējas sīkāk centās katru krāsas gabalu sadalīt ar kociņu palīdzību – tā it kā viņa darbotos ar nazi, grieztu pa gabaliņiem, kas viņai nav sveša lieta, jo šad tad man palīdz sagriezt ēdamas lietas. Tātad ierosinājums ņemt krāsu aiz kociņa un zīmēt pa papīru nešķita tik interesants, kā šīs krāsainās, aukstās masas izpēte. Galu galā atkusušo krāsu gabaliņu nospiedumi uz papīra radīja šādu iznākumu.

Kate darbībā, “griežot” pušu krāsas gabaliņu.

Sasaldētās krāsas – vislabāk būtu izmantot saldējuma kociņus, bet es šoreiz izlīdzējos ar uzkodu kociņiem. Tos iespraudu krāsās neilgi pēc krāsu ielikšanas saldētavā, kad masa bija jau nedaudz sacietējusi.

Iznākums no visu krāsu sadrupināšanas uz papīra.