Reiz sen senos laikos, mēnesi pirms savas 2. dzimšanas dienas, Kate mājās pamanīja skaistu, puķainu ruksi un nodomāja, ka vajadzētu ar to tuvāk sapazīties. Mamma ļāva, turklāt, Katei par lielu izbrīnu, tas nebija vienkāršs ruksis – tā bija naudas krājkasīte. Un tas vispār bija kaut kas aizraujošs, izpētes vērts, darbietilpīgs process. Un tā mūsmājās sākās rukša periods, kas ļoti izteikti ilga aptuveni 2 nedēļas. Arī vēlāk ik pa laikam actiņas iemirdzējās, ieraugot ruksi.

Galvenās darbības – iztukšot un piepildīt ruksi, tomēr procesā ietilpa vairākas citas darbības, ko Kate pati izdomāja. Tas lielais prieks bija nevis rezultātā, bet pašā naudiņas apčamdīšanas būtībā. Bija reizes, kad santīmi (ne velti rakstīju sen senos laikos ) tika paņemti saujā un pacelti gaisā, atlaisti vaļā un Kate izbaudīja naudas skaņu. Sākumā pēc mammas apskaidrotās pamācības, Kate pacietīgi pa vienai naudiņai lika krājkasītē, vēlāk attapās, ka veiklāk sanāk, ja saujā paņem vairākas naudiņas, tad vairāk noskan un iespējams vairāk ieripo iekšā. Vēl vēlāk atklāja, ka ruksim ir arī lielāks caurums, noslēpts vēdera apakšā, atliek noņemt vāciņu un tad gan ātri piepildās rukša puncis… Izpētes vērtas bija arī pašas monētas – cita spīdīgāka, cita lielāka, cita mazāka, ar dažādiem zīmējumiem, turklāt Kate ļoti labi orientējās naudas lietās, tik viegli Kati nevarētu apšmaukt – labi bija iegaumējusi naudu, zināja, ka kaut kā nedaudz pietrūkst, ja kāds latiņš aizripojis tālāk. Laba nodarbe pirkstiņu vingrināšanai, prasa arī koncentrēšanos uz vienu darbību, kas Katei ilga vairāk kā stundu un vairākas reizes dienā.

Kopš tā laika nauda Katei nav sveša, arī uz veikalu ejot, savā somā šad tad iemet kādu savu naudiņu, zinot, ka veikalā pārdevējai to samaksāsim par produktiem. Tas bija laiks, kad tuvojās Eiro ieviešana. Vīram bija skaidrs, kāpēc bērns dienām skaita un skaita to naudiņu atkal un atkal – tak jāsaskaita iekrājumi un jāpārrēķina, cik tas būs Eiro. Man atlika pie sevis tik nosmaidīt – mjā, baņķiera meita!

Atliek tik piebilst, ka tas bija arī periods, kad Kate vēl šo to mēdza notestēt ar muti. Sākumā pieskatīju un skaidroju, ka nauda nav ēdama, dažreiz viņa speciāli, lai pievērstu manu uzmanību, atnāca pie manis ar muti aizvērtu smīnā. Noteicu, ka tad jau Kate atstās ruksi ar tukšu punci, būs skumīgi, un tas nostrādāja, lai naudu noliktu vietā. Es ļauju un uzticos bērnam spēlēties arī ar sīkām lietiņā, ieskaitot naudu, bet no sākuma parūpējos, lai tas viss notiktu atklāti, bez bailēm, ka mamma sarās vai noņems. Iemācu viņai vismaz atnākt pie manis un parādīt, ja iebāž ko mutē – uzrīkoju minēšanas spēli, kas gan Katei varētu būt mutē, un tad viņa nemūk pa gabalu un klusībā nenorij visu, ko pagadās. Vismaz izteiktākajā mutē bāšanas periodā līdz 2 gadi iztikām bez nevienas reizes, kad būtu kas norīts, kaut gan Kate ļoti izteikti visu notestēja ar muti.

Ar draudziņu ruksi darbībā!