Šopavasar esmu aizrāvusies ar dabīgo zāļu ievākšanu/gatavošanu, uz to mani pamudināja šis atradums. Jāpriecājas, ka Kate pagaidām reti ir slimojusi, ja iesnas vispār var saukt par slimošanu, salīdzinājumā ar to, ka citi bērni netiek vaļā no klepus un guļ ar augstu temperatūru, dzerot stipras zāles… Par to man savs viedoklis un pie tā stingri turos, Kati nezāļojot, bet ļaujot organismam pašam izcīnīties ar vīrusiem, vien dodot tējas un kādu dabas līdzekli. Pagaidām pie augstākās temperatūras 38,5 esam iztikuši bez jebkādiem temperatūras nosišanas līdzekļiem, ļaujot Katei pārnakšņot sev blakus un vairāk samīļojot. To es saku pagaidām, kamēr bērns neiet bērnudārzā un ļoti ceru, ka pēc iespējas ilgāk varēšu Kati pasargāt no dažādiem nevēlamajiem medikamentiem. Tāpēc jāsteidz stiprināt imunitāte un gatavot pašai to, ko patiesībā aptiekās jau pievieno daudziem sīrupiem. Kamēr gaidu, kad varēšu ievākt slavētās ceļmallapas, esmu jau sarūpējusi vitamīniem bagāto priežu skuju sīrupiņu, ko vismaz es un Kate katru dienu lietojam. Edgaram vēl nepieciešams atgādinājums sevi vitaminizēt. Kate no sākuma gan paziņoja, ka viņai tas negaršo, bet pielejot pie tējas, viņa to izdzer laizīdamās.

Vienā no mūsu iknedēļas meža izbraucienā uzgāju skaistu jauno priedīšu klajumu, un tā nu man iespēja tik arī pie priežu pumpuriem. Kamēr Kate un Leduce izklaidē tēti jautrās spēlēs pa smilšu kaudzi priežu koku ielenkumā ik pa laikam man uzsaucot, vai neesmu noreibusi no priežu aromāta, ievācu nelielu kaudzīti pumpurus un nosolos tur atgriezties jūnijā pēc priežu čiekuriņiem. Par priedi un tās dzinumu ārstnieciskajām spējām var daudz palasīties internetā, un arī pati no bērnības atceros, kā ar vecmāmiņu tos lasījām un ziemā man tās bija visgardākās zāles pret klepu.

Vadoties pēc šīs receptes man sanāca gards sīrupiņš un vēl pumpuru sukādes tējai.