Tag Archives: 2 gadi

16 Apr

Divgadnieka Lieldienu zaķi

Tāpat kā taisot šos zīmuļu turētājus, savās labākajās tradīcijās joprojām ievācu tualetes rullīšus. Ieradumam liels spēks. :) Esmu iekrājusi dažus un kā reiz uz Lieldienām nolēmu uzmeistarot Lieldienu zaķīšus no tualetes ruļļiem.

Izpausties var dāžādi un cik raibi katrs vēlas, bet es tā pa vienkāršo. Uztaisīju divus dažādus.

Izmantoju:

Tualetes rullīšus

Krāsainos aplikācijas papīrus

Baltu papīru

Līmi

Šķēres

Skoču

Flomasteru

 Vienā gadījumā oranžo aplikācijas papīru aplīmēju ap rullīti, pielīmēju acis, degunu, zobus un ūsas kā nu mācēju. No balta papīra izgriezu ausis (katra auss divās kārtās salīmēta kopā), krāsainībai pielīmēju klāt oranžo papīru, ar skoču pie rullīša iekšpusē tās piestiprināju klāt un gatavs!

Otru zaķīti vēlējos uztaisīt raibāku. Uz baltas lapas salīmēju oranžus un brūnus aplīšus, ar flomasteru piezīmēju sejiņu.

Vakar šajā savā aktivitātē iesaistīju arī Kati (2 g. 5. mēn.). Neparādīju savus zaķus, bet sagriezu baltu papīru, uztaisīju ausis, uzzīmēju zaķa sejiņu un vaicāju, vai viņa grib uztaisīt raibu zaķi. Ar prieku piekrita, jo ieminējos, ka varēsim aizvest omītei zaķīšus. Darbojās ar krītiņiem. Visvairāk viņai patika krāsot ausis. Kate savu darbiņu beidza, es ķēros klāt pie salīmēšanas pie rullīša. Kāds prieks bērna acis, ieraugot gala iznākumu!!!

Šorīt pamodās, pieskrēja pie plaukta, kur zaķi guļ, un bērns uzprasījās uz jaunu zaķu taisīšanu. Tā nu esam sagatavojuši mazus pārsteigumiņus omēm, opim, vecvecmammām. :)

Zaķīši procesā

Zaķīši procesā

Kates Lieldienu zaķi!

Kates Lieldienu zaķi!

 Pa vidu mammas zaķi kopā ar Kates mākslas darbiem.

Pa vidu mammas zaķi kopā ar Kates mākslas darbiem.
14 Apr

Pastaigas mežā

Saulītei arvien vairāk iespīdot logos, dabai mostoties no ziemas miega, katru gadu mani pārņem ilgas pēc mešanās dabā. Tik ļoti atmiņā iespiedušās bērnības atmiņas par vizbulīšu lasīšanu, dzīvošanos ar brāli pa mežiem, lasot vasarās ogas, sēnes, pie vecmāmiņas izbaudot visas lauku privilēģijas, tai skaitā iemīlētos rukšus un govis, aizraujošās siena vākšanas talkas ar oglēs ceptiem kartupeļiem lauka vidū… Eh, kā Kate teiktu “bibu bibu bibu” (gribu gribu gribu)!!!  Esmu ar laukiem uzaugusi un man tā visa ļoti pietrūkst. Un tagad, kad ir Kate, ļoti vēlos viņā ieaudzināt mīlestību pret dabu, vismaz dot viņai iespēju dabu sajust un novērtēt to citādo, kas ir šeit ikdienā līdzās uz ielas starp mašīnu skaņām un kas ir tur savdabīgajā mierā.

Pavisam nesen arī es oficiāli tiku pie tiesībām, par to atkal cits stāsts. Un, protams, man pie pirmajām pavasara dvesmām ilgi nav jādomā, kā pavadīt brīvdienas visiem kopā –vairāk svaigā gaisā. Pagalmā, dažu metru attālumā no dzelzceļa tas īsti nesanāk, tad nu mudinājums aizbraukt uz mežu, lai izstaidzinātu suni, tiek akceptēts no visām pusēm, un SoLEdKa dodas uz netālo mežu Salaspils apkaimē. Garāks ceļa posms mums ar Ledu atkrīt, jo viņa slikti panes braukšanu mašīnā.

Kas to būtu domājis, ka tā mums tagad ir kļuvusi par iknedēļas tradīciju, kad visi ar lielāko prieku klaigājam “brauksim uz mežu!”. Arī Ledus, ja no sākuma nevarējām viņu pierunāt ielēkt mašīnā, tad tagad pati cenšas iekāpt un pacietīgi gaida, kad bagāžnieks atvērsies un varēs izskrieties brīvībā!

Varbūt kādam rastos jautājums, ko gan mežā var sadarīt, turklāt pavasarī, kamēr nav ne ogas, ne sēnes, ko lasīt, un vēl ar bērnu. Mums tā vienkārši ir laba atpūta, kopā būšanas laiks un izklaide apvienota kopā ar labu darbiņu, ļaujot Ledum izskrieties. Katei (2 g. 4 mēn.) mežs ir jauna pieredze! Ieklausāmies putnu skaņās, vai gadījumā nevar sadzirdēt dzeni, kas Katei ir aktuāls putns pateicoties Olimpiādes reklāmai, smiltīs taisām pēdu nospiedumus, stāstām un rādām, kā izaugs mellenes, brūklenes, kas Katei tik ļoti garšo.  Vienā reizē paņēmām līdzi spainīti ar lāpstiņu un Katei nodarbošanās garantēta. Un vēl visādi jauni atklājumi, pētījumi par visu, ko tik mežā var atrast.

Brienot pa meža brikšņiem, uzgājām kolosālu vietu ar daudz jaunajām priedītēm, kā reiz tas, lai taptu priežu skuju sīrups un priežu pumpuru sīrups. Kamēr es ievācu skujas un pumpurus, ik pa laikam dzirdēju Edgara smieklus Kates un Leduča kompānijā. Tātad visiem laba oma garantēta. :)

 

12 Apr

Kas tur būt?

Kas tur būt? – šāds jautājums mūsmājās dzirdams gana bieži. Un tas man lika aizdomāties par to, kas visiem šķiet jau zināms – cik zibenīgi ātri bērns uztver mūsu sacīto, to piefiksē un kādā brīdī izsper ārā un mums tik atliek nobrīnīties, kur viņa ko tādu ir dzirdējusi. Vairākas dienas prātojām, kāpēc viņa, lasot grāmatas, ar roku kādu bildi noslēpj un smaidīga prasa “kas tur būt?” un nevis “kas tur ir?” (jo tā arī viņa prata jautāt).

Un tad man viendien atmiņa atgriezās… pati jau vien esmu novirzījusi Kati uz šādu jautājumu, vienīgi viņa to ir nedaudz saīsinājusi. Esmu jautājusi “Kas tur varētu būt?”. Meitai šī jautājuma forma tik ļoti iespiedusies atmiņā, ka nekādīgi nevaram vairs iemācīt jautāt pareizi, kā viņa reiz prata. Vārdiņu “varētu” no teikuma izsvītro. :)

Ieklausoties Kates ikdienas runā, arvien biežāk sadzirdu viņā sevi, savu leksiku, intonāciju, ieraugu savus sejas vaibstus un šķobīšanos. Ne velti teiciens, ka bērns ir mūsu spogulis. Runā viņa vienā laidā, čivina pa māju nemitīgi, ar interesi paklausīties sevi un vīru no malas. Visvairāk tas izpaužas dialogos ar Ledu, kad ārā nāk tādi brīnumi…. :) Gan uzdod jautājumus sunim, gan dod komandas, gan pamāca. Trīs populārākie piemēri:

“Bibi ēst Deda, ko?” – (Ledu, gribi ēst?)

“Neaizi supumu Deda!” – savilkusi pieri, dusmīgu intonāciju (Ledu, nelaizi pušumu!)

“Deda nāc!” – lūdzošā formā aicina Ledu iet uz priekšu, kaut abas ir vienādas – apstājas pie katra staba. :)

Par Kates un Leduča īpašo mīlestību taps atsevišķs stāsts, nez kas tur būt…

11 Apr

Lillā periods

Kad Kate vēl dzīvojās puncī un man bija aizdoma, ka SoLEd kompānijai pievienosies meitenīte, Edgaram skandināju, ka mums nekas nebūs rozā! Tieši pretēji, mēs esam zilās krāsas mīļotāji un mūsu ģimenē gribējām lauzt stereotipu par rozā krāsu meitenēm. Mums ir palaimējies, ka Kate ir uzaugusi citu radu bērnu drēbēs, paši maz pirkuši. Un bijām laimīgi par puisīšu drēbītēm, jo tājās par laimi neiepin rozā krāsu. Joprojām cenšamies izvairīties no rozā. Sarkanu jā, violetu jā, blāvi rozīgs jā, bet ne izteikti spilgts rozā (ir viens rozā tonis, kas dominē visos meiteņu plauktos). Protams, nemetam ārā, ja kāds kaut ko nopērk labu gribēdams, tomēr paši nenotērpjam meitu visu rozā princeštērpā. Izvēloties kādu apģērbu, rozā tiek nostumts malā uzreiz, priekšroku dodot sarkanam, zaļam, lillā, violets, zils u.c. Esam gan brīdināti, ka agri vai vēlu visām meitenēm pienākot “rozā periods”, kad gan apģērbs, gan mantas, gan citas lietiņas VAJAG TIKAI ROZĀ! Jācer, ka līdz tam laikam mana sirds uz konkrēto visbiežāk pārdoto rozā toni būs nedaudz atmaigusi.

Šobrīd (Katei 2 g. 4. mēn.) mēs ar prieku izbaudām lillā periodu, kad viņas omu uzlabo jebkas, kas ir lillā. Arī veikalā viņa vispirms pamana lillā produktus, apģērbus un jebkurš ģērbšanās niķis tiek aizbiedēts, pieminot to, ka vilksim lillā krekliņu. Tad ir acīs mirdzums, un rokas pašas stgiepjas ātrāk saģērbties. Ja vakarā ejot gulēt Kate saka “Kate lillā nevilks nost”, tad jāpiemin, ka lillā krekliņš viņu rītdien atkal gaidīs un būs priecīgs, kad Kate to uzvilks. Tad seko draudzīgas atvadas vienam no otra, un vecāki tik nosmaida par savu lillā mīļotāju. Nez kāda būs nākošā top krāsa…?

07 Apr

Zīmuļu turētāji

Par zīmuļu organizēšanas principu pēc Montessori metodes es uzzināju lasot Evelīnas logu, kā arī pie draugiem dzīvē ieraugot šo Montessori materiālu, kur pamanīju, cik ļoti Katei patīk izņemt kādas krāsas zīmuli, pazīmēt (tas tikai tā, lai būtu iemesls paņemt) un atkal nolikt atpakaļ attiecīgās krāsas trauciņā.

Tad nu atkal ierakos interneta pasaulē un meklēju idejas, kā pati varētu šo ideju īstenot tā pa vienkāršo. Līdz šim daudzie Kates zīmuļi tika likti kopā vienā bundžā un jāatzīst, ka diez gan bieži tie metājās pa grīdu vai galdu kur nu kurais. Pārsvarā jaunkundzei bija jāatgādina, ka zīmuļi jānoliek vietiņā, lai nepazūd.

Krāsu periods Katei tā izteikti sākās pēc 2. dzimšanas dienas, kad pati izrādīja interesi saprast, kādā krāsā kas ir. Pamatkrāsas viņa labi zina, tomēr bažījos, vai viņa atpazīs krāsu dažādos toņus un pratīs salikt visus zīmuļus pa krāsām. Jāatzīst, ka arī man par dažiem zīmuļiem bija jāpiedomā, vai tas ir gaiši brūns vai dzeltenīgs utml. Tomēr Katei (2 g. 4 mēn.) tas viss izrādījās pavisam vienkārši! Parādot Katei savus taisītos zīmuļu turētājus un iedodot zīmuļus, viņa tos salika bez manas palīdzības tā, it kā viņa to būtu darijusi jau simtiem reižu. Viņai neradās jautājumu, kur likt šo vai to. Laikam sanāk, ka šoreiz Kate pamācīja mani, un tā kā es joprojām nezinu, vai tas zīmulis ir jāliek pie dzeltena vai brūna, tad paļaujos uz to, kā ielika Kate.

Ja ar agrāko kopējo bundžu mums meita bija jāmudina zīmuļus salikt vietā, tad tagad viņa pati apzinīgi bez mūsu mudinājuma saliek tos pa “mājiņām”. Nav bijis tā, ka tie ir izņemti ārā un atstāti bez mazās saimnieces gādības. Pirmajās dienās viņai prieku sagādāja zīmuļu organizēšanas pats process ne tik daudz zīmēšana ar tiem – izņēma visus ārā un salika pa “mājiņām”, un tā vairākas reizes pēc kārtas. Kate ļoti pārdzīvo, ja kāds zīmulis nokrīt zemē, tad izskan bažīgs “oi, nokrita zemē”. Tāda saudzīgāka attieksme pret draugiem-zīmuļiem parādījusies līdz ar šo “mājiņu” uzrašanos.  Lai visi zīmuļi tomēr būtu vienviet, tad visas 11 “mājiņas” saliekam kastītē.

Vajadzīgais materiāls:

11 tualetes rullīši (vīram jautrības netrūka par manu azartu biežāk iet uz tualeti un pārbaudīt, vai rullītis jau netuvojas beigām.. Tieši šī materiāla ievākšana prasīja visilgāko laiku, vairākas nedēļas, pat vīra māte veda savējos).

11 apaļas kartona pamatnītes

Līme

Skočs

Šķēres

Krāsainais aplikācijas papīrs (var arī pats sakrāsot, kā mēs to darījām ar rozā un pelēko krāsu)

IMG_3797

Vispirms pie rullīša pielīmē apaļo kartona pamatni (es papildus aptinu ar skoču, lai stingrāk turās). Ap rullīti aplīmē vajadzīgās krāsas aplikācijas papīru, augšgalā atstājot vairāk papīra, lai galu ielocītu iekš rullīša. Gatavs!

IMG_3794

 

IMG_1678

20 Mar

Olas (rotaļlieta)

Ziemassvētkos Kate (2 g. 1 mēn.) tika pie kādas ļoti ilgspēlējošas dāvanas, ar kuru darbošanās ilga stundām, dienām, nedēļām un nu jau mēnešiem. Šajā it kā vienkāršajā mantā ir būtībā vairāki posmi, ko bērns apgūst:

1)      mazākajiem tā varētu būt likšanas virsū/ ņemšanas nost darbība. Olām cepurītes/vāciņus var noņemt un atkal uzlikt

2)      tiem, kas mācās apgūt krāsas, papildus pirmajai darbībai jānovēro, kādā krāsā ir actiņas uz katras cepurītes un attiecīgās krāsas olai uzlikt atbilstošo cepurīti

3)      katrai oliņai iepakojumā ir sava vietiņa. Bērniem, kuri apgūst ģeometriskās figūras, iespēja salikt olas pareizās formas novietojumā.

Būtībā vispirms Kate visvairāk veica tieši pirmo darbību – ņēma nost un lika virsū cepurītes, neņemdama vērā krāsu esamību. Ar olu salikšanu pareizājās vietās gāja grūtāk, nācās palīdzēt, kad dusmīgs kļuva vaigs. Kādu periodu viņa olas lika savās somiņās un nēsāja pa māju, pārlika atkal citā somiņā. Un tikai pēc kāda laika, kad bija lielāka interese iedziļināties faktā, ka katrai olai ir citādākas formas pamatnīte, sava mājiņa, Kate tās sāka kārtot pa vietiņām. Pirmajās reizēs bieži sauca mammu palīgā, bet iepraktizējoties, Kate pat neskatoties vairs uz pamatnīti, visu salika zibenīgā ātrumā. Un arī krāsu saskaņošana olai ar cepurīti notika tajā pašā laikā. Nākošais etaps – katru darbību iemācīties izdarīt arvien ātrāk.

IMG_3810

12 Mar

Ķirbis caurduršanai

No Cēsu omes Katei (2 g. 3 mēn.) atvedām mazu ķirbīti spēlēm. Nodomāju, ja jau viņai ļoti patīk veikt atkārtotas darbības vienā objektā, piemēram, papīra caurduršana, tad jāpiedāvā krāsainie uzkodu uzduramie kociņi, lai sataisa adatainu ezi. Tas viņu aizrāva vēl vairāk, kā domāju. Veselu nedēļu Kate to durstīja vairākas reizes dienā, līdz ķirbītis sāka suloties un nācās no tā atvadīties. Edgars ir daudz saudzīgāks un vēlas Kati pasargāt no iespējamām briesmām, tāpēc viņam šie asie durstekļi likās bīstami. Pamēģināju piedāvāt sērkociņus, tomēr Katei tas vairs nelikās interesanti, jo šobrīd viņai ļoti aktuālas ir krāsas (sev stāsta, kādā krāsā sprauž kociņu). Atgriezāmies pie uzkodu kociņiem un tētim par prieku visas nedēļas garumā iztikām bez traumām, jo gan ķirbītim, gan durstekļiem bija sava vietiņa, zemē nemētājās, un Kate pietiekami piesardzīgi ar tiem rīkojās, lai sevi nesadurstītu.

IMG_1469

01 Mar

Makaronu krelles

Jau labu laiku atpakaļ dažādos blogos noskatījos interesantu ideju par paštaisītām krellēm. Katei ļoti patīk darbiņi, kas prasa daudz pacietības. Koka klucīšu krelles viņa aktīvi sāka vērt 1 g. 10 mēn. vecuma. Tās viņai joprojām ir ļoti iecienīta nodarbe, pusstunda no vietas noteikti tiek pavadīta ar vēršanu un novēršanu. Tāpēc sakārojās sagādāt meitai kaut ko gandrīz tādu pašu, bet tomēr kas jauns. Mani visvairāk uzrunāja tieši makaronu krelles – tas tāds mūsmājās vienmēr esošs produkts un izskatījās ne pārāk sarežģīti paveicams darbiņš. Vislielākā neziņa bija par pārtikas krāsvielām, jo iepriekš ar tādām darīšana man nav bijusi. Bet kad manās rokās nonāca divas pudelītes ar pārtikas krāsvielām, nobriedu īstenot eksperimentu ar makaronu krāsošanu un kreļļu uztaisīšanu.

Izmantoju:

Lielos cauruļu makaronus krellēm, mazākas caurulītes priekš šķirošanas darbiņiem

Etiķi

Plastmasas trauciņus ar vāku (kurus vēlāk atkal var izmantot ekperimentiem vai vienkārši izmest miskastē)

Pārtikas krāsvielas (man bija oranža un melna)

Diegu

Salmiņu

Plastmasas traukā ielēju 1 tējkaroti etiķi, piepilināju dažus pilienus krāsvielas (atkarīgs, cik intensīvu krāsu vēlas. Piemēram, melno krāsu ļoti maz pievienoju un man sanāca tumši zaļgana krāsa, acīmredzot tāpēc, ka paši makaroni iedzelteni), piebēru makaronus, vāku virsū, ņēmu trauku rokās un pamatīgi sakratīju. To pašu veicu citā palstmasas traukā, izmantojot otru pārtikas krāstvielu. Kad krāsa apņēmusi visus makaronus, tos pārbēru citā nevajadzīgā vaļējā traukā, lai nožūst. Un ātrāk par 5 minūtēm viss gatavs, vienīgi kā jau etiķim, smaka pamatīga. Tad nu trauciņus iznesu ārā kambarī, cerēdama, ka smaka pa nakti pazudīs. Tā arī bija! Nākošajā dienā meitai brīnumi lieli par tādiem krāsainiem makaroniem, kurus nevar ēst, bet ar kuriem var spēlēties.

Kamēr uztaisīju kreļļu mehānismu, Kate tika pie mazākiem makaroniem un veica dažādus darbiņus ar tiem – šķiroja pa krāsām, vairākkārt pārbēra no viena tauka otrā, izbēra zemē, salasīja un tā ilgi ilgi.

Kreļļu virtenes pagatavošanai ņēmu stingru diegu, var izmantot arī kurpju šņores, bet tā kā mums mājās bija gan izturīgs diegs, gan daudz jau spēlēs pamatīgi izmantotu salmiņu, tad izvēlējos šo variantu. Vienā galā uzsēju lielu mezglu, lai turās poga, kas neļauj makaroniem krists cauri, otrā galā, lai vieglāk uzvērt makaronus, ievēru un piešuvu klāt mazu daļu no salmiņa.

Atlika tik parādīt, ko mamma iecerējusi ar šo visu darīt, un makaronu kreļļu vēršanas process sākās. Prieks gan Katei par jaunu rotaļlietu, gan man par manis novērtēto darbu!

Mazie makaroni šķirošanas darbiņiem

Mazie makaroni šķirošanas darbiņiem

IMG_1793

 

IMG_1778

 

IMG_1788

↑