Tag Archives: celiakija

22 Apr

Jauns posms – CELIAKIJA.

2015. gada 20. februāris – diena, kas mūsu ģimenē ienes pavisam jaunu ēru. Katei ( 3 g. un 3 mēneši) apstiprina diagnozi celiakija. Nedaudz ieskatam par to, kas tā tāda ir. Raksti par mūsu pieredzi tās atklāšanā, kā mācāmies ar to sadzīvot un izmēģinātās receptes vēl top. Ar tiem drīzumā padalīšos, jo kaut arī pagājuši tikai 2 mēneši, mūsu ikdiena ir ĻOTI mainījusies.

Celiakija ir gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu un kavē uzturvielu uzsūkšanos. Cilvēki, kam ir celiakija, nepanes glutēnu – kviešu, rudzu, auzu un miežu olbaltumvielu. Glutēns atrodas ļoti daudzos pārtikas un arī ikdienas produktos, piemēram, medikamentos, vitamīnos, lūpu balzāmos.

Kad cilvēki ar celiakijas slimību lieto uzturā glutēnu saturošus produktus, viņu imūnā sistēma kā atbildes reakcija bojā vai pat iznīcina tievās zarnas bārkstiņas. Normālā bārkstiņu darbība ir ļaut uzturvielām no uzņemtās pārtikas uzsūkties caur tievās zarnas sieniņām asinsritē. Ja šī normālā bārkstiņu darbība tiek traucēta, tad attīstās malnutrīcija, neskatoties uz uztura apjomu, ko cilvēks ikdienā apēd.

Celiakija ir ģenētiska slimība. Dažreiz slimība var parādīties vai aktivēties pirmo reizi pēc kādas operācijas, grūtniecības, dzemdībām, virālas infekcijas vai emocionāla stresa.

Sevišķi bīstama šī slimība ir zīdaiņiem un bērniem, jo pirmajos dzīves gados ir ļoti svarīgi uzņemt noteiktu uzturvielu daudzumu, lai notiktu bērna normāla augšana un attīstība. Uzturvielu nepietiekamība šajā vecumā var izraisīt virkni veselības problēmu – atpalikšana augšanā, atpalikšana attīstībā, kavēta pubertāte, zobu emaljas defekti u.c.

Vienīgais celiakijas ārstēšanas veids ir bezglutēna diēta. Dažiem cilvēkiem nepalīdz bezglutēna diēta. Biežākais iemesls tam ir tādu pārtikas produktu lietošana uzturā, kuru sastāvā tomēr ir glutēna daļiņas. Slēptie glutēna avoti bieži vien ir pārtikas piedevas, piemēram, modificētā pārtikas ciete, konservanti, stabilizatori, kas iegūti no graudiem. Arī daudzi kukurūzas un rīsu produkti tomēr satur niecīgas glutēna daļiņas, jo šie produkti parasti tiek ražoti vienā rūpnīcā ar citiem graudu produktiem un var tikt piesārņoti.

Cilvēkiem ar celiakiju, kas neievēro bezglutēna diētu, tievajā zarnā rodas neatgriezeniski bojājumi. Tātad zarnas arī nespēj uzsūkt nepieciešamās uzturvielas, rezultātā tās ir jāsaņem intravenozi.

Glutēnu nesaturoša diēta
Glutēnu nesaturošas diētas būtība ir izslēgt glutēnu saturošu produktu lietošanu uzturā, t.i., kviešus, rudzus, miežus, auzas un pārtikas produktus, kuri tos satur. Citiem vārdiem sakot, uzturā nedrīkst lietot lielāko daļu graudu, makaronu izstrādājumus, graudaugus, rūpnieciski pārstrādātus produktus.
Neskatoties uz šiem daudziem aizliegumiem, šī diēta var būt labi sabalansēta un daudzveidīga. Uzturā var lietot kartupeļus, rīsus, soju, griķus, pupiņu miltus kviešu miltu vietā. Veikalos ir nopērkama arī bezglutēna maize, makaroni un citi produkti, kas ir speciāli ražoti celiakijas slimniekiem.
Gaļa, zivis, rīsi, augļi un dārzeņi nesatur glutēnu, tādēļ tos var droši lietot uzturā. 

http://www.medkursi.lv/?p=2997 – plašāks ieskats slimībā, tās diagnosticēšanā, simptomos un ārstēšanā.