Karstai dienai Kates īpašā zupa!

Jau labu laiku gaidīju vasarīga laika atnākšanu, lai Katei varētu sagādāt viņai tīkamas aktivitātes un eksperimentus ārpus mājas. Un tā šodien atklājām vasaras sezonu, pārceļoties no ierastās eksperimentu vides virtuvē uz pagalmu. Par Kates aizraušanos ar ūdeni jau rakstīju šeit, un šodienas karstums kā reiz piemērots, lai sagādātu bērnam to prieku pēc sirds patikas darboties ar ūdeni.
Pagalmā iznesu galdiņu, atradu 3 caurspīdīgus traukus, lai varētu redzēt pārlieto ūdeni no viena trauka citā, iedevu piltuvi, karoti un process aizsākās. Bez jebkāda satraukuma, kad bērns uzgāž ūdeni sev virsū, mācoties novērtēt trauku tilpumu, smagumu, jo nav jāsavāc izlijušais ūdens, kā tas būtu jādara, glābjot virtuves grīdu.
Pavisam kas jauns Katei bija pārtikas krāsvielu pievienošana ūdenim. Ar krāsvielām viņa pati ir darbojusies taisot pirkstiņkrāsas, plastilīnu un tagad jauns piedzīvojums, iekrāsojot ūdeni un samaisot dažādu krāsu ūdeņus kopā.
Šodienas 3 stundu darbošanās beidzās ar īpašo zaļumu zupu Kates stilā, jo krāsainais ūdens tika papildināts ar krietnu devu zāles, pienenēm, ceļmallapām. Mazā saimniecīte jutās varen lepna, pie sevis skandinot “Kate taisa zupu”. No šīs nodarbes nevarēja atrauties pat tad, kad sametās piekusums kājās, stāvot 2 stundas. Pajautāja pēc krēsliņa un turpināja darbu sēžot. Es tik nebeidzu brīnīties, kas tajā visā bērnu tik ļoti saista – vienas un tās pašas darbības (ūdens pārliešana, zāles pārlikšana no viena trauka citā, apmaisīšana ar karoti) atkārtot ntās reizes un joprojām ar tikpat lielu azartu kā to visu iesākot…

: Pats sākums, kad ūdens kā ūdens.

: Kate ķeras klāt ūdens iekrāsošanai.

: Sarkans, zils un zaļš ūdens.

: Kad visu krāsu ūdeņi sajaukti kopā un pievienoti zaļumi, Kates īpašā zupa ir gatava!

Ūdens izpēte

Ūdens šķiet aizrauj visus bērnus. Arī Kate vannoties varētu stundām, un katrreiz meklējam veidu, kā mazgāšanās procesu beigt bez raudāšanas (uzmanības novēršana ar kādu citu nodarbes piesolīšanu, vakariņu ēšanu, ar to, ka jāatstāj ūdens arī citiem, vienbrīd labi nostrādāja vārdiņš “gaidīs”, ar domu, ka ūdens nekur nepazudīs, un drīz atkal Kate varēs mazgāties). Bet periodā 2 g. 2 mēn. Katei ūdens izziņas process ieslēdzās ļoti izteikti – ne tikai vannā, bet arī pie galda un izdzirdot ūdens skaņu vispār. Pie galda tas izpaudās tā, ka ļoti kārojās savu ūdens (tējas) krūzi neizdzert pa tukšo, bet pietaupīt arī eksperimentiem – ieliet krūzes saturu bļodā vai citā traukā uz galda. Arī trauki tika mazgāti ļoooti ilgi. Sapratu, jādod bērnam iespēja iepazīt laistīšanās procesu, jo arī šādi bērns apgūst svarīgas dzīves pamatlietas, gūst pieredzi (arī ar slapjām kājām un pludojošu virtuvi). Tā nav tikai izklaide!

Iedevu Katei vairākus, dažāda tilpuma traukus, lai laistās un klausās, kā tie piepildās, lai izvērtē, kāpēc dažos nesaiet tik daudz ūdens kā citos, bet pludo viss garām. Lai sajūt dažāda smaguma pakāpes. Tā ūdens ātri izbeidzās un sauciens “bibu mamma vēl ūdeni” tiek sadzirdēts, un process turpinās tik ilgi, kamēr man šķiet, ka nu jau varētu būt pavēsi peļķē stāvot, slapjās drēbēs darbojoties. Bet meitai tādas otršķirīgas domas ne prātā. Man kā mammai galvenais redzēt, ar kādu pētnieces garu viņa to dara…

Citreiz Kate izmēģināja, kā tas ir zīmēt ar ūdeni. Iedevu lielu otu, krāsainu papīru, apakšā paplāte, no kuras viegli noliet sakrājušos ūdeni. Saprazdama, ka tas ir tikai ūdens un nevis krāsas, Kate atļāvās izmēģināt daudz vairāk – gan pašļakstīties ar otu pa gaisu, gan nogaršot otu, gan pamazgāt rokas.

Un tā vien šķiet, ka ūdens periods Katei nebeigsies nekad… Kā gan mamma un citi lielie cilvēki tik vienkāršā lietā kā ūdens nesaskata to sirdsprieku, ko divgadīgs bērns?! Solītajā karstajā vasarā būs jāsadomā ūdens atrakcijas dārzā.