Category Archives: Aktivitātes

07 Jul

Nodarbe karstai vasaras dienai (sasaldētas krāsas)

Pirms mēneša gatavojot Katei krāsas, daļu pietaupīju, lai izmēģinātu šeit redzētos brīnumus. Šķita gana interesanta ideja, ko sadarīt karstā vasaras dieniņā. Un šodien tad nu beidzot sagaidījām tveici, lai ārā vēsīgi padarbotos ar krāsām citādākā veidā kā ierasts (virtuvē, ar priekšautu, netīrām rokām, otu).

Pirms mēneša saldētavā saliktās paštaisītās krāsas (kopš mūsu pirmās krāsu taisīšanas reizes, tagad krāsas taisu šķidrākas kā šeit minētajā rakstā), nedaudz saulītē sasildītas, Katei bija ļoti aizrautīgs eksperiments. Viņa priekšroku deva nevis zīmēšanas procesam kā tādam, bet gan sasaldētās masas sadalīšanai uz papīra. Kate pēc iespējas sīkāk centās katru krāsas gabalu sadalīt ar kociņu palīdzību – tā it kā viņa darbotos ar nazi, grieztu pa gabaliņiem, kas viņai nav sveša lieta, jo šad tad man palīdz sagriezt ēdamas lietas. Tātad ierosinājums ņemt krāsu aiz kociņa un zīmēt pa papīru nešķita tik interesants, kā šīs krāsainās, aukstās masas izpēte. Galu galā atkusušo krāsu gabaliņu nospiedumi uz papīra radīja šādu iznākumu.

Kate darbībā, "griežot" pušu krāsas gabaliņu.

Kate darbībā, “griežot” pušu krāsas gabaliņu.

Sasaldētās krāsas - vislabāk būtu izmantot saldējuma kociņus, bet es šoreiz izlīdzējos ar uzkodu kociņiem. Tos iespraudu krāsās neilgi pēc krāsu ielikšanas saldētavā, kad masa bija jau nedaudz sacietējusi.

Sasaldētās krāsas – vislabāk būtu izmantot saldējuma kociņus, bet es šoreiz izlīdzējos ar uzkodu kociņiem. Tos iespraudu krāsās neilgi pēc krāsu ielikšanas saldētavā, kad masa bija jau nedaudz sacietējusi.

Rezultāts dienas gaismā.

Iznākums no visu krāsu sadrupināšanas uz papīra.

06 Jun

Zīmējums pienā

Šo interesanto piegājienu skaista zīmējuma radīšanai atradu šeit. Tur arī plašāka informācija un vairāk bildes, kā tas viss notiek. No mūsu puses pārāk plašs izklāsts nebūs, jo esam to mēģinājuši tikai 2 reizes, bet sapratām, ka pagaidām to vairs neatkārtosim. Tiklīdz Katei pastāsta, ka būs darbošanās ar krāsām, viņai tas asociējas tikai ar to, ka varēs rokas iebāzt krāsās un zīmēt kā ar pirkstiņkrāsām. Citus variantus un arī šo pagaidām neakceptēja – tiklīdz saprata, ka viss notiek ne tā, kā ierasts, un rokas nesanāk šeit sasmērēt, sākās trādi rīdi un pasākums beidzās ar asarām. Bet 3 zīmējumi ir ko atrādīt un zinu, ka nākotnē noteikti vēl šo izmēģināsim, jo gala rezultāts patiešām var būt ļoti skaists un kalpot kā pamats kādai apsveikuma kartītei.

Rīkojos šādi:

  1. Lēzenā traukā ielej parasto veikala pienu tik daudz, lai nosegtu trauka dibenu.
  2. Iepilina pārtikas krāsvielas
  3. Iepilina dažus pilienus trauku mazgājamo līdzekli, kas izraisīs reakciju starp krāsām.
  4. Ar ausu tīrāmajiem kociņiem vai mūsu gadījumā uzkodu kociņiem lēnām pamaisa, bet var arī nemaisīt vispār.
  5. Pārāk daudz nesamaisot, liek iekšā zīmēšanas papīru (kas sagriezts tā, lai ietilpst traukā), piespiež uz leju, patur un ņem ārā žāvēt.

Gatavs!!! Ļoti ātri un skaisti! :)

IMG_2318

IMG_2325

IMG_2445

IMG_2446

IMG_2448

05 Jun

Paštaisīts Play Dough (mīcāmā masa)

Jau dažus mēnešu atpakaļ bija doma uzrakstīt par Kates aizrautīgo spēlēšanos ar play dough (Katei tas ir plastilīns). Šodien es vienkārši to nevaru nedarīt…  Vakar vakarā Kate tik darbīgi mīcīja plastilīnu, ka sagaidīja šodienu, aizejot gulēt pēc pusnakts. Lai gan vakar viņai vispār bija uznācis mega – enerģijas vakars, tai skaitā arī liekot ciparu puzli laikā, kad citas dienas viņa jau saldi čuč, tomēr šis pusnakts atgadījums mani pamudināja beidzot uzrakstīt par to, kā tad play dough iedzīvojās mūsmājās.

Pirmo reizi Kate ar šo mīcekli iepazinās ciemojoties pie mūsu krustdēla, kur pamanīju Kates interesi par to. Un kā var nepatikt – rokās taustāms, pamīcāms, klausa un dara, kā liek, turklāt dažādās krāsās. Un pirkstiņus darbināt vajag! Vienīgais mīnus, ko tobrīd redzēju – raibs paklājs. Nolēmām, ka arī mums tādu sensoro materiālu vajag iegādāties, vismaz izmēģināšanai. Nopirkām Rimi vienu maziņu gabalu play dough, un tad mana galva mudžēja no idejām, kā spēlēšanos pārvērst tā, lai nepieļautu, ka tiek “izskaistināts” paklājs arī mūsu mājā. Pēc Montessori principa svarīgi ir radīt atbilstošu darbošanās vietu, kas ir konkrēta attiecīgajai nodarbei. Lai bērnam paņemot rokās attiecīgo mantu, kopā sasaistītos arī vieta, kur ar to darboties. Montessori pedagoģija māca, ka katrai lietai ir sava vieta. Mūsu gadījumā šis princips lieliski darbojas arī citos gadījumos (zīmuļu turētājs, mantas plauktos nevis mantu kastē, grāmatas saliktas plauktā stāvus tā, lai redzami grāmatu vāki, tādējādi radot bērnam pieejamību visām mantām, lai bērns pats izvēlas, ko grib darīt). Bērns pierod pie noteiktas lietu kārtības un, beidzot darboties, sakārto un noliek mantas savā vietā.

Cerēju, ka viss izdosies arī ar šīs mīcāmās masas lietošanu. Piešķīru Katei paplāti kā darba virsmu, kuru starp citu viņa var pārvietot no galda uz kādu citu virsmu, neliekot plastilīnu ārpus paplātes. Tāda kā pārnēsājamā virsma. Pirmajā dienā bija vairāk jāpavaktē, vai gadījumā nav vēlēšanās masu iznēsāt pa visurieni un mētāt zemē. Mani skaidrojumi par plastilīna lietošanu tika ņemti vērā un Kate ātri vien uztvēra, ka tam ir sava vieta. Ja arī nokrīt zemē, tad Kate steidz to pacelt.

Kad pie Kates ciemojas radu bērni un kopīgi darbojas ar play dough, arī viņiem piešķiru kādu virsmu (piem, virtuves dēlīti) un Kate zina, ka arī tā var būt darba vieta. Un jautri, ka nu jau pati Kate māca citus, ka zemē nevar mest :) Kad nelietojam, masu glabājam saldējuma kastē vai mazākos plastmasas trauciņos.

Veikalā kopumā esam nopirkuši kādus 5 mazos play dough gabaliņus, kuri diemžēl ļoti ātri sacietēja un sāka drupt. Līdz lielo iepakojumu pirkšanai nemaz netikām, jo izlēmu izmēģināt savus spēkus play dough pagatavošanā. Internetā receptes daudz un dažādas. Es vadījos pēc tā, lai masa sastāvētu no tādiem produktiem, kas atrodami mājās un nav jāpērk speciāli priekš mīcekļa pagatavošanas.

Pirmajā reizē gatavoju pēc šīs receptes. Izdevās kā likās ļoti labi. Izmantoju tikai vienu krāsvielu. Katei patika, pie pirkstiem nelipa, gandrīz kā veikalā pirkts, bet vēl labāks, zinot, ka nekas slikts iemaisīts iekšā tur nav. Vairāk kā nedēļu Kate darbojās, līdz sajutu, ka masa paliek ķepīga. Kad nelietoja, uzglabājām noslēgtā traukā, bet ne ledusskapī. Ieliku ledusskapī, cerot ko glābt, bet tiklīdz sāka lietot, atkal viss pielipa pie paplātes un rokām. Bēru klāt arī miltus, bet nekā! Varbūt par maz… Bet citos blogos bju lasījusi, ka play dough kalpo ļoti ilgu laiku. Bet ne man!

Ar to uz kādu laiku mans entuziasms bija zudis un Kate dzīvoja bez sava mīcekļa. Pa to laiku biežāk cepām pīrāgus un uzaicinājums palīdzēt saspaidīt mīklu nebija divreiz jāsaka. Brīžos, kad ieradās radu meitenīte Anna un vaicāja pēc plastilīna, nācās viņu apbēdināt, ka nav. Arī viņai bija iepaticies pie mums kopā ar Kati darboties ar “plastilīnu”, jo mājās vairāk neesot.

Nolēmu vēl pamēģināt pagatavot, jau pēc citas receptes, ko atradu šeit Līgas blogā. Pēc viņas apraksta likās cerīgs iznākums, turklāt pavisam vienkārši un bez vārīšanas.

Un šim play dough patiešām ir krietni ilgāks mūžs – gandrīz 2 mēneši pagājuši, kopš to pirmoreiz pagatavoju un ledusskapī vēl stāv masa no tās reizes. Esmu papildinājusi krājumus ar citas krāsas masu. No ledusskapja izņemot, tas gan ir mazliet, ķepīgs, bet pavisam nedaudz miltu piebēršana palīdz un siltumā tas atkal ideāli dara savas funkcijas – Kate mīca rokās, klapē pret paplātes virsmu, spaida un veido bumbas, pankūkas, griež ar nazi, sprauž uzkodu kociņus, veido piparkūku formiņu nospiedumus. Atklāju – ja pa nakti nelieku aukstumā, no rīta uzreiz ideāls lietošanai.

Cik labi, ka “plastilīns” nav jāpērk veikalā, jo tik bieži lietojot, kā Kate to dara, mums nāktos krietni patērēties, zinot, ka tiem nav pārāk ilgs kalpošanas laiks. Šobrīd Katei (2 g. 6 mēn.) play dough un kinētiskās smiltis (video priekšstatam) ir iekštelpu aktivitāšu topa augšgalā!

Šeit interesantas play dough receptes.

19 May

Karstai dienai Kates īpašā zupa!

Jau labu laiku gaidīju vasarīga laika atnākšanu, lai Katei varētu sagādāt viņai tīkamas aktivitātes un eksperimentus ārpus mājas. Un tā šodien atklājām vasaras sezonu, pārceļoties no ierastās eksperimentu vides virtuvē uz pagalmu. Par Kates aizraušanos ar ūdeni jau rakstīju šeit, un šodienas karstums kā reiz piemērots, lai sagādātu bērnam to prieku pēc sirds patikas darboties ar ūdeni.
Pagalmā iznesu galdiņu, atradu 3 caurspīdīgus traukus, lai varētu redzēt pārlieto ūdeni no viena trauka citā, iedevu piltuvi, karoti un process aizsākās. Bez jebkāda satraukuma, kad bērns uzgāž ūdeni sev virsū, mācoties novērtēt trauku tilpumu, smagumu, jo nav jāsavāc izlijušais ūdens, kā tas būtu jādara, glābjot virtuves grīdu.
Pavisam kas jauns Katei bija pārtikas krāsvielu pievienošana ūdenim. Ar krāsvielām viņa pati ir darbojusies taisot pirkstiņkrāsas, plastilīnu un tagad jauns piedzīvojums, iekrāsojot ūdeni un samaisot dažādu krāsu ūdeņus kopā.
Šodienas 3 stundu darbošanās beidzās ar īpašo zaļumu zupu Kates stilā, jo krāsainais ūdens tika papildināts ar krietnu devu zāles, pienenēm, ceļmallapām. Mazā saimniecīte jutās varen lepna, pie sevis skandinot “Kate taisa zupu”. No šīs nodarbes nevarēja atrauties pat tad, kad sametās piekusums kājās, stāvot 2 stundas. Pajautāja pēc krēsliņa un turpināja darbu sēžot. Es tik nebeidzu brīnīties, kas tajā visā bērnu tik ļoti saista – vienas un tās pašas darbības (ūdens pārliešana, zāles pārlikšana no viena trauka citā, apmaisīšana ar karoti) atkārtot ntās reizes un joprojām ar tikpat lielu azartu kā to visu iesākot…

10 May

Kates eksperiments ar pirkstiņkrāsu taisīšanu Nr.1

Kates lielā aizraušanās ar pirkstiņkrāsām ātri vien iztukšo krāsu trauciņus. Tādēļ jau pirms kāda laika izmēģināju pagatavot pirkstiņkrāsas pati. Pareizāk sakot, sagatavoju vajadzīgo masu, bet pārējo darbiņu turpināja Kate (2 g. 5 mēn.).

Esmu iekrājusi vairākas krāsu pagatavošanas receptes, bet šoreiz nosliecos par labu tieši šai:

Nepieciešams:

½ glāze kartupeļu cietes

2 glāzes ūdens

3 ēd.k. cukurs

½ tējk. sāls

pārtikas krāsvielas

Visas sastāvdaļas sajauc un vāra līdz sabiezē. Saliek trauciņos, atdzesē. Man gan masa vienā brīdī šķita pārāk bieza, tādēļ pielēju vēl ūdeni.

Masa gatava, tālāk darbojās Kate – pilināja trauciņos pārtikas krāsvielas, maisīja un izmēģināja.

Mans novērojums – zīmēt var, bet kaut kas īsti nebija labi – konsistence tāda kā ķīselim, pietrūka krāsas noturība, lapa samirka pārāk. Bet Katei tas nekādā ziņā nebija šķērslis radošuma izlikšanai uz papīra. Mēģināsim vēl pēc citas receptes.

Kate pievieno pārtikas krāsvielas.

Kate pievieno pārtikas krāsvielas.

Laimes pārpilnais smaids, kad krāsas gatavas. Nu tik būs...

Laimes pārpilnais smaids, kad krāsas gatavas. Nu tik būs…

Paštaisīto pirkstiņkrāsu izmēģinājums.

Paštaisīto pirkstiņkrāsu izmēģinājums.

10 May

Kates mākslas galerija

Par Kates zīmēšanu ar pirkstiņkrāsām jau rakstīju šeit. Ņēmu rokās fotoaparātu un sabildēju pēc manām domām tos visskaistākos, kas tapuši 4 mēnešu laikā un vēl ir mūsu krājumā.

Klik uz attēla, lai skatītu to lielākā izmērā.

Pats pirmais Kates zīmējums ar pirkstiņkrāsām (2 g. 1 mēn.)

Pats pirmais Kates zīmējums ar pirkstiņkrāsām (2 g. 1 mēn.)

IMG_2059 IMG_2080 IMG_2076 IMG_2075 IMG_2072 IMG_2067 IMG_2065 IMG_2037 IMG_2039

Pēc Kates teiktā “Saule īt gulēt”, tātad saulriets

Pēc Kates teiktā “Saule īt gulēt”, tātad saulriets

IMG_2043 IMG_2047 IMG_2051 IMG_2052 IMG_2057 IMG_2026

09 May

Kates sajūsma par pirkstiņkrāsām

2 g. 1 mēn. – dažas nedēļas pēc tam, kad Kate bija izmēģinājusi zīmēšanu ar ogām, tapa pirmais Kates mākslas darbs ar pirkstiņkrāsām. Nododot to kritiķu vērtējumam (mammas un tēta draugiem), Kate plūca atzinības laurus un pirmo reiz izskanēja vārds “māksliniece”. :)

Sirdsbalss aicinājums, jo neviens Kati uz to nemudina. Atlika vienu reizi parādīt, kas tās tādas ir, un tagad viņa pati ik pa laikam aizstaigā līdz savam darba piederumu plauktiņam, izliek uz galda otu, saldējuma kociņu, krāsu bundžiņas (kuras mamma katru reizi piepilda ar nelielu daudzumu krāsas, lai tas process neievilktos pusdienas garumā) un skandina “bibu zīmēt netīrām rūkām”. Ja nekas cits dienas plānā nav ieplānots, virtuvē iekārtojam darba vietu, atnesot galdiņu, to pārklājot ar vaskadrānu, apliekam priekšautiņu, un Kates mākslas galerija ir atvērta. Meita izbauda krāsas esamību uz pirkstiem, rokas saberzē, pamuļļā, bieži atkārto “Katei netīras rūkas”. Tādā labsajūtā! Viņa priecājas par zīmējumu tapšanas procesu vairāk kā par pašu rezultātu, kaut gan arī par tiem viņa lepni ciemiņiem izrādās. Vienā reizē Kate sazīmē 5-6 lapas, katram zīmējumam veltot daudz laika, galu galā viss aizraujošais process ilgst 1,5 – 2 stundas, kas ir pilnībā Kates radošuma izpausmes laiks, jo mamma neiejaucas. Mans vienīgais devums ir lapu nomaiņa, par ko es šad tad atgādinu. Zīmēšanas procesā Kate šad tad izmanto saldējuma kociņu aplīšu vilkšanai, krāsu trauciņu vāciņus nospiedumu veidošanai.

Kad krāsas iztukšotas, seko nākošais Kates prieks – piederumu mazgāšana, kas arī ilgst aptuveni pusstundu. Par ūdens izbaudīšanu rakstīju jau šeit. Tad seko pierunāšana mazgāšanos beigt, bet pēc vairākiem atgādinājumiem bieži tas viss tomēr beidzas ar raudāšanu, kas ir VIENĪGAIS bēdīgais posms visā procesā. Tas, ka man nākas pēc tam visu satīrīt, nomazgāt vairs jau neliekas tik traki.

Esmu secinājusi, ka pirkstiņkrāsas ir brīnišķīgs bērna izpausmes veids. Veicina gan bērna radošumu, gan attīsta sajūtu pasauli, ko es sapratu pēc Kates prieka izpausmēm, iegrābjoties krāsā un ar rokām to izjūtot, kā arī radot dažādās skaņas, mīcot krāsu rokās. Par sajūtu svarīgumu šajā vecuma posmā liecina arī tas, ka otu Kate izmanto salīdzinoši maz, vairāk darbojas ar pirkstiņiem. Un kas galvenais, zīmējumi priecēs acis vēl ilgu laiku! Turklāt tās ir parocīgas tādā ziņā, ka ir viegli nomazgājamas. Es gan neieteiktu pirkt SES creative pirkstiņkrāsas, jo tās nomazgāt nav iespējams ne ar ziepēm, ne pamatīgu berzēšanu.

Kates zīmējumi pašlaik mums ir iecienīta dāvana citiem, dodoties ciemos. Esam sadāvinājuši Kates darbiņus omēm, Kates krustvecākiem, draugiem. Un visiem prieks!

07 May

Ūdens izpēte

Ūdens šķiet aizrauj visus bērnus. Arī Kate vannoties varētu stundām, un katrreiz meklējam veidu, kā mazgāšanās procesu beigt bez raudāšanas (uzmanības novēršana ar kādu citu nodarbes piesolīšanu, vakariņu ēšanu, ar to, ka jāatstāj ūdens arī citiem, vienbrīd labi nostrādāja vārdiņš “gaidīs”, ar domu, ka ūdens nekur nepazudīs, un drīz atkal Kate varēs mazgāties). Bet periodā 2 g. 2 mēn. Katei ūdens izziņas process ieslēdzās ļoti izteikti – ne tikai vannā, bet arī pie galda un izdzirdot ūdens skaņu vispār. Pie galda tas izpaudās tā, ka ļoti kārojās savu ūdens (tējas) krūzi neizdzert pa tukšo, bet pietaupīt arī eksperimentiem – ieliet krūzes saturu bļodā vai citā traukā uz galda. Arī trauki tika mazgāti ļoooti ilgi. Sapratu, jādod bērnam iespēja iepazīt laistīšanās procesu, jo arī šādi bērns apgūst svarīgas dzīves pamatlietas, gūst pieredzi (arī ar slapjām kājām un pludojošu virtuvi). Tā nav tikai izklaide!

Iedevu Katei vairākus, dažāda tilpuma traukus, lai laistās un klausās, kā tie piepildās, lai izvērtē, kāpēc dažos nesaiet tik daudz ūdens kā citos, bet pludo viss garām. Lai sajūt dažāda smaguma pakāpes. Tā ūdens ātri izbeidzās un sauciens “bibu mamma vēl ūdeni” tiek sadzirdēts, un process turpinās tik ilgi, kamēr man šķiet, ka nu jau varētu būt pavēsi peļķē stāvot, slapjās drēbēs darbojoties. Bet meitai tādas otršķirīgas domas ne prātā. Man kā mammai galvenais redzēt, ar kādu pētnieces garu viņa to dara…

Citreiz Kate izmēģināja, kā tas ir zīmēt ar ūdeni. Iedevu lielu otu, krāsainu papīru, apakšā paplāte, no kuras viegli noliet sakrājušos ūdeni. Saprazdama, ka tas ir tikai ūdens un nevis krāsas, Kate atļāvās izmēģināt daudz vairāk – gan pašļakstīties ar otu pa gaisu, gan nogaršot otu, gan pamazgāt rokas.

Un tā vien šķiet, ka ūdens periods Katei nebeigsies nekad… Kā gan mamma un citi lielie cilvēki tik vienkāršā lietā kā ūdens nesaskata to sirdsprieku, ko divgadīgs bērns?! Solītajā karstajā vasarā būs jāsadomā ūdens atrakcijas dārzā.

 

Palīgs trauku mazgāšanā.

Palīgs trauku mazgāšanā.

Katei negaidīts prieks, kad mamma noliek priekšā bļodu ar ziepjūdeni, lai atmazgātu ar flomasteru sazīmētās rokas.

Katei negaidīts prieks, kad mamma noliek priekšā bļodu ar ziepjūdeni, lai atmazgātu ar CD marķieri sazīmētās rokas.

Zīmēšana ar ūdeni un tā notestēšana.

Zīmēšana ar ūdeni un tā notestēšana.

Pats interesantākais process.

Pats interesantākais process.

07 May

Krāsu apgūšana caur spēlēm

Pēc Kates 2. jubilejas pieņēmu, ka pienācis laiks meitai apgūt krāsas tā pa nopietno. Iepriekš ikdienas sarunās pieminēju apģērba, mantu, ēdiena krāsas, bet šoreiz gribējās to visu pavērst tā, lai viņa nodemonstrē, cik labi viņa atpazīst krāsas. Arī runāšana tajā vecumā jau labāk padevās un pie reizes varētu apgūt jaunus vārdiņus. Krāsu apguves periodā mēs krāsu tēmu iepinām jebkurā ikdienas procesā, tomēr 4 zemāk minētie izrādījās Kates visiecienītākie veidi:

  1. No kartona un krāsainā aplikāciju papīra sataisīju krāsu aplīšus (sarkans, zils, zaļš, dzeltens), katru pa diviem. Pa vienai krāsai noliku priekšā un vairākas reizes atkārtoju, kas tā pa krāsu. Lūdzu sameklēt otru tādas pašas krāsas aplīti. Kad šo darbību bija ļoti veikli apguvusi, mēģināju panākt, lai viņa pati pasaka krāsu. Lai spēli padarītu interesantāku, apgriezām visus aplīšus otrādi un bija jāatrod otra tāda pati krāsa. Ņēmām pulkā arī krāsainos koka klucīšus un likām virsū uz attiecīgās krāsas aplīšiem.
  2. Ejot pa ielu, reiz uzjautāju, kādā krāsā ir mašīna, kas brauc. Vēl joprojām Katei tā ir interesanta nodarbe – pētīt, kādā krāsā mašīnas. Ejam pastaigā, un viņa tik sauc krāsas. Pie Salaspils dzelzceļa pārbrauktuves meitai izklaide garantēta… :) Interesanti, ka no sākuma piefiksēja visas zilās mašīnas, vēlāk arī sarkanās, baltās, tagad atšķir arī pelēko no baltās.
  3. Kates Top 1, bērnam saistošs un pavisam viegli realizējams krāsu apgūšanas veids – aplikācijas papīri un maisiņš ar dažādu krāsu priekšmetiem. Kate šo dēvē par “krāsu spēli”. Saliku necaurredzamā maisā priekšmetus, uz zemes noliku pieejamo krāsu aplikācijas papīrus. Uzdevums no maisiņa izņemto priekšmetu uzlikt uz attiecīgās krāsas papīra. Katei ļoti patika šī spēle, kad to uzsākām (2 g. 2 mēn.). Bērns līdzdarbojas un iespēja izvērtēt krāsu atbilstību arī tad, ja gadās apjukums – Kate šādos brīžos (piem,. melnu zeķi uzliek uz zila papīra) labi saskatīja, ka krāsas īsti neiet kopā, pateica “neder” un meklēja citu variantu. Turklāt interesants bija arī priekšmetu izvilkšanas no maisa process…
  4. Kates interesi par krāsām novēroju arī piedāvājot Katei salikt zīmuļus attiecīgās krāsas trauciņā. Pacietīgi darbojoties, daudzreiz zīmuļi tika izņemti ārā/salikti iekšā manis gatavotajos zīmuļu turētājos. Par to vairāk lasīt šeit.
Kate izvērtē krāsu atbilstību.

Kate izvērtē krāsu atbilstību.

Kates krāsu spēles gala rezultāts.

Kates krāsu spēles gala rezultāts.

30 Apr

Naudas periods

Reiz sen senos laikos, mēnesi pirms savas 2. dzimšanas dienas, Kate mājās pamanīja skaistu, puķainu ruksi un nodomāja, ka vajadzētu ar to tuvāk sapazīties. Mamma ļāva, turklāt, Katei par lielu izbrīnu, tas nebija vienkāršs ruksis – tā bija naudas krājkasīte. Un tas vispār bija kaut kas aizraujošs, izpētes vērts, darbietilpīgs process. Un tā mūsmājās sākās rukša periods, kas ļoti izteikti ilga aptuveni 2 nedēļas. Arī vēlāk ik pa laikam actiņas iemirdzējās, ieraugot ruksi.

Galvenās darbības – iztukšot un piepildīt ruksi, tomēr procesā ietilpa vairākas citas darbības, ko Kate pati izdomāja. Tas lielais prieks bija nevis rezultātā, bet pašā naudiņas apčamdīšanas būtībā. Bija reizes, kad santīmi (ne velti rakstīju sen senos laikos :) ) tika paņemti saujā un pacelti gaisā, atlaisti vaļā un Kate izbaudīja naudas skaņu. Sākumā pēc mammas apskaidrotās pamācības, Kate pacietīgi pa vienai naudiņai lika krājkasītē, vēlāk attapās, ka veiklāk sanāk, ja saujā paņem vairākas naudiņas, tad vairāk noskan un iespējams vairāk ieripo iekšā. Vēl vēlāk atklāja, ka ruksim ir arī lielāks caurums, noslēpts vēdera apakšā, atliek noņemt vāciņu un tad gan ātri piepildās rukša puncis… Izpētes vērtas bija arī pašas monētas – cita spīdīgāka, cita lielāka, cita mazāka, ar dažādiem zīmējumiem, turklāt Kate ļoti labi orientējās naudas lietās, tik viegli Kati nevarētu apšmaukt – labi bija iegaumējusi naudu, zināja, ka kaut kā nedaudz pietrūkst, ja kāds latiņš aizripojis tālāk. Laba nodarbe pirkstiņu vingrināšanai, prasa arī koncentrēšanos uz vienu darbību, kas Katei ilga vairāk kā stundu un vairākas reizes dienā.

Kopš tā laika nauda Katei nav sveša, arī uz veikalu ejot, savā somā šad tad iemet kādu savu naudiņu, zinot, ka veikalā pārdevējai to samaksāsim par produktiem. Tas bija laiks, kad tuvojās Eiro ieviešana. Vīram bija skaidrs, kāpēc bērns dienām skaita un skaita to naudiņu atkal un atkal – tak jāsaskaita iekrājumi un jāpārrēķina, cik tas būs Eiro. Man atlika pie sevis tik nosmaidīt – mjā, baņķiera meita! :)

Atliek tik piebilst, ka tas bija arī periods, kad Kate vēl šo to mēdza notestēt ar muti. Sākumā pieskatīju un skaidroju, ka nauda nav ēdama, dažreiz viņa speciāli, lai pievērstu manu uzmanību, atnāca pie manis ar muti aizvērtu smīnā. Noteicu, ka tad jau Kate atstās ruksi ar tukšu punci, būs skumīgi, un tas nostrādāja, lai naudu noliktu vietā. Es ļauju un uzticos bērnam spēlēties arī ar sīkām lietiņā, ieskaitot naudu, bet no sākuma parūpējos, lai tas viss notiktu atklāti, bez bailēm, ka mamma sarās vai noņems. Iemācu viņai vismaz atnākt pie manis un parādīt, ja iebāž ko mutē – uzrīkoju minēšanas spēli, kas gan Katei varētu būt mutē, un tad viņa nemūk pa gabalu un klusībā nenorij visu, ko pagadās. Vismaz izteiktākajā mutē bāšanas periodā līdz 2 gadi iztikām bez nevienas reizes, kad būtu kas norīts, kaut gan Kate ļoti izteikti visu notestēja ar muti.

Ar draudziņu ruksi darbībā!

Ar draudziņu ruksi darbībā!