Tag Archives: 2gadnieks

07 Jul

Nodarbe karstai vasaras dienai (sasaldētas krāsas)

Pirms mēneša gatavojot Katei krāsas, daļu pietaupīju, lai izmēģinātu šeit redzētos brīnumus. Šķita gana interesanta ideja, ko sadarīt karstā vasaras dieniņā. Un šodien tad nu beidzot sagaidījām tveici, lai ārā vēsīgi padarbotos ar krāsām citādākā veidā kā ierasts (virtuvē, ar priekšautu, netīrām rokām, otu).

Pirms mēneša saldētavā saliktās paštaisītās krāsas (kopš mūsu pirmās krāsu taisīšanas reizes, tagad krāsas taisu šķidrākas kā šeit minētajā rakstā), nedaudz saulītē sasildītas, Katei bija ļoti aizrautīgs eksperiments. Viņa priekšroku deva nevis zīmēšanas procesam kā tādam, bet gan sasaldētās masas sadalīšanai uz papīra. Kate pēc iespējas sīkāk centās katru krāsas gabalu sadalīt ar kociņu palīdzību – tā it kā viņa darbotos ar nazi, grieztu pa gabaliņiem, kas viņai nav sveša lieta, jo šad tad man palīdz sagriezt ēdamas lietas. Tātad ierosinājums ņemt krāsu aiz kociņa un zīmēt pa papīru nešķita tik interesants, kā šīs krāsainās, aukstās masas izpēte. Galu galā atkusušo krāsu gabaliņu nospiedumi uz papīra radīja šādu iznākumu.

Kate darbībā, "griežot" pušu krāsas gabaliņu.

Kate darbībā, “griežot” pušu krāsas gabaliņu.

Sasaldētās krāsas - vislabāk būtu izmantot saldējuma kociņus, bet es šoreiz izlīdzējos ar uzkodu kociņiem. Tos iespraudu krāsās neilgi pēc krāsu ielikšanas saldētavā, kad masa bija jau nedaudz sacietējusi.

Sasaldētās krāsas – vislabāk būtu izmantot saldējuma kociņus, bet es šoreiz izlīdzējos ar uzkodu kociņiem. Tos iespraudu krāsās neilgi pēc krāsu ielikšanas saldētavā, kad masa bija jau nedaudz sacietējusi.

Rezultāts dienas gaismā.

Iznākums no visu krāsu sadrupināšanas uz papīra.

06 Jun

Zīmējums pienā

Šo interesanto piegājienu skaista zīmējuma radīšanai atradu šeit. Tur arī plašāka informācija un vairāk bildes, kā tas viss notiek. No mūsu puses pārāk plašs izklāsts nebūs, jo esam to mēģinājuši tikai 2 reizes, bet sapratām, ka pagaidām to vairs neatkārtosim. Tiklīdz Katei pastāsta, ka būs darbošanās ar krāsām, viņai tas asociējas tikai ar to, ka varēs rokas iebāzt krāsās un zīmēt kā ar pirkstiņkrāsām. Citus variantus un arī šo pagaidām neakceptēja – tiklīdz saprata, ka viss notiek ne tā, kā ierasts, un rokas nesanāk šeit sasmērēt, sākās trādi rīdi un pasākums beidzās ar asarām. Bet 3 zīmējumi ir ko atrādīt un zinu, ka nākotnē noteikti vēl šo izmēģināsim, jo gala rezultāts patiešām var būt ļoti skaists un kalpot kā pamats kādai apsveikuma kartītei.

Rīkojos šādi:

  1. Lēzenā traukā ielej parasto veikala pienu tik daudz, lai nosegtu trauka dibenu.
  2. Iepilina pārtikas krāsvielas
  3. Iepilina dažus pilienus trauku mazgājamo līdzekli, kas izraisīs reakciju starp krāsām.
  4. Ar ausu tīrāmajiem kociņiem vai mūsu gadījumā uzkodu kociņiem lēnām pamaisa, bet var arī nemaisīt vispār.
  5. Pārāk daudz nesamaisot, liek iekšā zīmēšanas papīru (kas sagriezts tā, lai ietilpst traukā), piespiež uz leju, patur un ņem ārā žāvēt.

Gatavs!!! Ļoti ātri un skaisti! :)

IMG_2318

IMG_2325

IMG_2445

IMG_2446

IMG_2448

05 Jun

Paštaisīts Play Dough (mīcāmā masa)

Jau dažus mēnešu atpakaļ bija doma uzrakstīt par Kates aizrautīgo spēlēšanos ar play dough (Katei tas ir plastilīns). Šodien es vienkārši to nevaru nedarīt…  Vakar vakarā Kate tik darbīgi mīcīja plastilīnu, ka sagaidīja šodienu, aizejot gulēt pēc pusnakts. Lai gan vakar viņai vispār bija uznācis mega – enerģijas vakars, tai skaitā arī liekot ciparu puzli laikā, kad citas dienas viņa jau saldi čuč, tomēr šis pusnakts atgadījums mani pamudināja beidzot uzrakstīt par to, kā tad play dough iedzīvojās mūsmājās.

Pirmo reizi Kate ar šo mīcekli iepazinās ciemojoties pie mūsu krustdēla, kur pamanīju Kates interesi par to. Un kā var nepatikt – rokās taustāms, pamīcāms, klausa un dara, kā liek, turklāt dažādās krāsās. Un pirkstiņus darbināt vajag! Vienīgais mīnus, ko tobrīd redzēju – raibs paklājs. Nolēmām, ka arī mums tādu sensoro materiālu vajag iegādāties, vismaz izmēģināšanai. Nopirkām Rimi vienu maziņu gabalu play dough, un tad mana galva mudžēja no idejām, kā spēlēšanos pārvērst tā, lai nepieļautu, ka tiek “izskaistināts” paklājs arī mūsu mājā. Pēc Montessori principa svarīgi ir radīt atbilstošu darbošanās vietu, kas ir konkrēta attiecīgajai nodarbei. Lai bērnam paņemot rokās attiecīgo mantu, kopā sasaistītos arī vieta, kur ar to darboties. Montessori pedagoģija māca, ka katrai lietai ir sava vieta. Mūsu gadījumā šis princips lieliski darbojas arī citos gadījumos (zīmuļu turētājs, mantas plauktos nevis mantu kastē, grāmatas saliktas plauktā stāvus tā, lai redzami grāmatu vāki, tādējādi radot bērnam pieejamību visām mantām, lai bērns pats izvēlas, ko grib darīt). Bērns pierod pie noteiktas lietu kārtības un, beidzot darboties, sakārto un noliek mantas savā vietā.

Cerēju, ka viss izdosies arī ar šīs mīcāmās masas lietošanu. Piešķīru Katei paplāti kā darba virsmu, kuru starp citu viņa var pārvietot no galda uz kādu citu virsmu, neliekot plastilīnu ārpus paplātes. Tāda kā pārnēsājamā virsma. Pirmajā dienā bija vairāk jāpavaktē, vai gadījumā nav vēlēšanās masu iznēsāt pa visurieni un mētāt zemē. Mani skaidrojumi par plastilīna lietošanu tika ņemti vērā un Kate ātri vien uztvēra, ka tam ir sava vieta. Ja arī nokrīt zemē, tad Kate steidz to pacelt.

Kad pie Kates ciemojas radu bērni un kopīgi darbojas ar play dough, arī viņiem piešķiru kādu virsmu (piem, virtuves dēlīti) un Kate zina, ka arī tā var būt darba vieta. Un jautri, ka nu jau pati Kate māca citus, ka zemē nevar mest :) Kad nelietojam, masu glabājam saldējuma kastē vai mazākos plastmasas trauciņos.

Veikalā kopumā esam nopirkuši kādus 5 mazos play dough gabaliņus, kuri diemžēl ļoti ātri sacietēja un sāka drupt. Līdz lielo iepakojumu pirkšanai nemaz netikām, jo izlēmu izmēģināt savus spēkus play dough pagatavošanā. Internetā receptes daudz un dažādas. Es vadījos pēc tā, lai masa sastāvētu no tādiem produktiem, kas atrodami mājās un nav jāpērk speciāli priekš mīcekļa pagatavošanas.

Pirmajā reizē gatavoju pēc šīs receptes. Izdevās kā likās ļoti labi. Izmantoju tikai vienu krāsvielu. Katei patika, pie pirkstiem nelipa, gandrīz kā veikalā pirkts, bet vēl labāks, zinot, ka nekas slikts iemaisīts iekšā tur nav. Vairāk kā nedēļu Kate darbojās, līdz sajutu, ka masa paliek ķepīga. Kad nelietoja, uzglabājām noslēgtā traukā, bet ne ledusskapī. Ieliku ledusskapī, cerot ko glābt, bet tiklīdz sāka lietot, atkal viss pielipa pie paplātes un rokām. Bēru klāt arī miltus, bet nekā! Varbūt par maz… Bet citos blogos bju lasījusi, ka play dough kalpo ļoti ilgu laiku. Bet ne man!

Ar to uz kādu laiku mans entuziasms bija zudis un Kate dzīvoja bez sava mīcekļa. Pa to laiku biežāk cepām pīrāgus un uzaicinājums palīdzēt saspaidīt mīklu nebija divreiz jāsaka. Brīžos, kad ieradās radu meitenīte Anna un vaicāja pēc plastilīna, nācās viņu apbēdināt, ka nav. Arī viņai bija iepaticies pie mums kopā ar Kati darboties ar “plastilīnu”, jo mājās vairāk neesot.

Nolēmu vēl pamēģināt pagatavot, jau pēc citas receptes, ko atradu šeit Līgas blogā. Pēc viņas apraksta likās cerīgs iznākums, turklāt pavisam vienkārši un bez vārīšanas.

Un šim play dough patiešām ir krietni ilgāks mūžs – gandrīz 2 mēneši pagājuši, kopš to pirmoreiz pagatavoju un ledusskapī vēl stāv masa no tās reizes. Esmu papildinājusi krājumus ar citas krāsas masu. No ledusskapja izņemot, tas gan ir mazliet, ķepīgs, bet pavisam nedaudz miltu piebēršana palīdz un siltumā tas atkal ideāli dara savas funkcijas – Kate mīca rokās, klapē pret paplātes virsmu, spaida un veido bumbas, pankūkas, griež ar nazi, sprauž uzkodu kociņus, veido piparkūku formiņu nospiedumus. Atklāju – ja pa nakti nelieku aukstumā, no rīta uzreiz ideāls lietošanai.

Cik labi, ka “plastilīns” nav jāpērk veikalā, jo tik bieži lietojot, kā Kate to dara, mums nāktos krietni patērēties, zinot, ka tiem nav pārāk ilgs kalpošanas laiks. Šobrīd Katei (2 g. 6 mēn.) play dough un kinētiskās smiltis (video priekšstatam) ir iekštelpu aktivitāšu topa augšgalā!

Šeit interesantas play dough receptes.

02 Jun

Kates pīrādziņi

Pēc iespējas vairāk cenšamies iesaistīt Kati visos ikdienas procesos, ļaujot palīdzēt visdažādākajos darbiņos – tējas iebēršana sietiņā, slapjās veļas padošana izkarināšanas brīdī, trauku mazgāšana un slaucīšana, dārza sastādīšana, aplaistīšana, bet šoreiz uzticēju Katei (2 g. 5 mēn.) pašai izveidot savus pīrādziņus. Dažus kopā samīcījām, sapildījām ar ievārījumu, sasaldētām ogām, aiztaisījām ciet, uzbērām kanēli un tālāk Kate pati to visu darīja. Protams, tas gan nenotika tik ātri, cik gribētos, atlika tik pavērot bērna sajūsmu to visu darot! Un bija tā vērts! Mmmm, cik garšīgi un man diez vai sanāktu tik liela dažādība…

IMG_1958

IMG_1969

30 May

Durvis ciet, un pašai ar sevi interesanti!

2 g. 4 mēn. – laiks, kad Kate sāka izrādīt, ka labprātāk laiku pavada dzīvojoties viena pati, turklāt, lai tiešām būtu sajūta, ka telpā neviena nav, visas durvis aiz sevis ciet. Ja mamma darbojas virtuvē, Kate parūpējas, lai būtu aizvērtas ne tikai virtuves durvis, bet arī abas istabas durvis (vienā no istabām viņa pati). Pirmajā dienā tas radīja aizdomu, ka nu gan meitai kaut kas nelāgs padomā, tāpēc tāda slepenība. Pagaidām (nu jau 2 mēneši pagājuši) nekādi briesmu darbi nav sastrādāti, ja nu vienreiz mamma pati pārāk pieejamā vietā bija nolikusi tonālo krēmu, un tas kā jau dāmām pienākas bija uzziests uz sejas, jo redz mamma tā ir darījusi un vai tad arī Kate tā nevarētu pamēģināt… Vienīgi nācās mazgāt ne tikai Kates seju, bet arī rokas līdz elkoņiem un gultas veļu. Meita tā pa riktīgo sapucējās! :)

Un vēl viens gadījums – pēc ilgāka klusuma brīža gāju lūkot, ko tad Kate dara aiz aizvērtām virtuves durvīm, atveru tās un pirmais, ko ieraugu – mūsu sarkanais virtuves dīvāns balts! Meita jau galvu noliec, acis nodur, kamēr es aptvēru, kas izdarīts. Izrādās, Katei bija sakārojies pašai sev pagatavot sviestmaizi – sviests biezā kārtā ar rokām uzklāts uz maizītes un tā tas nonācis arī uz dīvāna… Ņēmu tīrīju un apstāstīju Katei, lai nākošreiz maizīti sev taisa pie galda sēžot nevis uz dīvāna. Sarunājām! Un atstāt sviestu uz galda nebija man laba doma, jo ļoti labi zinu, ka Kate klūp virsū sviestam kā traka, apēdīs vienu pašu visu paku. Bet šoreiz malacīte bija sadomājusi sviestu uzsmērēt uz maizītes un tas jau ir apsveicami, ka iedomājās par maizīti! :)

Tad, kad mani māc ziņkāre, ko tad bērns vientulībā dara, pa mazu durvju šķirbu palūru, un ar smaidu atgriežos pie sava darāmā. Viņa lasa sev grāmatas, ar tādām pašām intonācijām kā es, zīmē, dzied, spēlējas ar mantām un iedzīvojas dažādās lomās, situācijās (tēlo mammu, to es izsecinu pēc teksta, domās sarunājās ar Leduci, iet uz veikalu utt.). Vienvārd sakot, izspēlē mūsu ikdienu. Padzīvojas, iespundējot mani vienā telpā, un pēc laika atnāk paskatās, vai esmu uz vietas, un atkal durvis ciet un savās darīšanās.

19 May

Karstai dienai Kates īpašā zupa!

Jau labu laiku gaidīju vasarīga laika atnākšanu, lai Katei varētu sagādāt viņai tīkamas aktivitātes un eksperimentus ārpus mājas. Un tā šodien atklājām vasaras sezonu, pārceļoties no ierastās eksperimentu vides virtuvē uz pagalmu. Par Kates aizraušanos ar ūdeni jau rakstīju šeit, un šodienas karstums kā reiz piemērots, lai sagādātu bērnam to prieku pēc sirds patikas darboties ar ūdeni.
Pagalmā iznesu galdiņu, atradu 3 caurspīdīgus traukus, lai varētu redzēt pārlieto ūdeni no viena trauka citā, iedevu piltuvi, karoti un process aizsākās. Bez jebkāda satraukuma, kad bērns uzgāž ūdeni sev virsū, mācoties novērtēt trauku tilpumu, smagumu, jo nav jāsavāc izlijušais ūdens, kā tas būtu jādara, glābjot virtuves grīdu.
Pavisam kas jauns Katei bija pārtikas krāsvielu pievienošana ūdenim. Ar krāsvielām viņa pati ir darbojusies taisot pirkstiņkrāsas, plastilīnu un tagad jauns piedzīvojums, iekrāsojot ūdeni un samaisot dažādu krāsu ūdeņus kopā.
Šodienas 3 stundu darbošanās beidzās ar īpašo zaļumu zupu Kates stilā, jo krāsainais ūdens tika papildināts ar krietnu devu zāles, pienenēm, ceļmallapām. Mazā saimniecīte jutās varen lepna, pie sevis skandinot “Kate taisa zupu”. No šīs nodarbes nevarēja atrauties pat tad, kad sametās piekusums kājās, stāvot 2 stundas. Pajautāja pēc krēsliņa un turpināja darbu sēžot. Es tik nebeidzu brīnīties, kas tajā visā bērnu tik ļoti saista – vienas un tās pašas darbības (ūdens pārliešana, zāles pārlikšana no viena trauka citā, apmaisīšana ar karoti) atkārtot ntās reizes un joprojām ar tikpat lielu azartu kā to visu iesākot…

10 May

Kates eksperiments ar pirkstiņkrāsu taisīšanu Nr.1

Kates lielā aizraušanās ar pirkstiņkrāsām ātri vien iztukšo krāsu trauciņus. Tādēļ jau pirms kāda laika izmēģināju pagatavot pirkstiņkrāsas pati. Pareizāk sakot, sagatavoju vajadzīgo masu, bet pārējo darbiņu turpināja Kate (2 g. 5 mēn.).

Esmu iekrājusi vairākas krāsu pagatavošanas receptes, bet šoreiz nosliecos par labu tieši šai:

Nepieciešams:

½ glāze kartupeļu cietes

2 glāzes ūdens

3 ēd.k. cukurs

½ tējk. sāls

pārtikas krāsvielas

Visas sastāvdaļas sajauc un vāra līdz sabiezē. Saliek trauciņos, atdzesē. Man gan masa vienā brīdī šķita pārāk bieza, tādēļ pielēju vēl ūdeni.

Masa gatava, tālāk darbojās Kate – pilināja trauciņos pārtikas krāsvielas, maisīja un izmēģināja.

Mans novērojums – zīmēt var, bet kaut kas īsti nebija labi – konsistence tāda kā ķīselim, pietrūka krāsas noturība, lapa samirka pārāk. Bet Katei tas nekādā ziņā nebija šķērslis radošuma izlikšanai uz papīra. Mēģināsim vēl pēc citas receptes.

Kate pievieno pārtikas krāsvielas.

Kate pievieno pārtikas krāsvielas.

Laimes pārpilnais smaids, kad krāsas gatavas. Nu tik būs...

Laimes pārpilnais smaids, kad krāsas gatavas. Nu tik būs…

Paštaisīto pirkstiņkrāsu izmēģinājums.

Paštaisīto pirkstiņkrāsu izmēģinājums.

09 May

Kates sajūsma par pirkstiņkrāsām

2 g. 1 mēn. – dažas nedēļas pēc tam, kad Kate bija izmēģinājusi zīmēšanu ar ogām, tapa pirmais Kates mākslas darbs ar pirkstiņkrāsām. Nododot to kritiķu vērtējumam (mammas un tēta draugiem), Kate plūca atzinības laurus un pirmo reiz izskanēja vārds “māksliniece”. :)

Sirdsbalss aicinājums, jo neviens Kati uz to nemudina. Atlika vienu reizi parādīt, kas tās tādas ir, un tagad viņa pati ik pa laikam aizstaigā līdz savam darba piederumu plauktiņam, izliek uz galda otu, saldējuma kociņu, krāsu bundžiņas (kuras mamma katru reizi piepilda ar nelielu daudzumu krāsas, lai tas process neievilktos pusdienas garumā) un skandina “bibu zīmēt netīrām rūkām”. Ja nekas cits dienas plānā nav ieplānots, virtuvē iekārtojam darba vietu, atnesot galdiņu, to pārklājot ar vaskadrānu, apliekam priekšautiņu, un Kates mākslas galerija ir atvērta. Meita izbauda krāsas esamību uz pirkstiem, rokas saberzē, pamuļļā, bieži atkārto “Katei netīras rūkas”. Tādā labsajūtā! Viņa priecājas par zīmējumu tapšanas procesu vairāk kā par pašu rezultātu, kaut gan arī par tiem viņa lepni ciemiņiem izrādās. Vienā reizē Kate sazīmē 5-6 lapas, katram zīmējumam veltot daudz laika, galu galā viss aizraujošais process ilgst 1,5 – 2 stundas, kas ir pilnībā Kates radošuma izpausmes laiks, jo mamma neiejaucas. Mans vienīgais devums ir lapu nomaiņa, par ko es šad tad atgādinu. Zīmēšanas procesā Kate šad tad izmanto saldējuma kociņu aplīšu vilkšanai, krāsu trauciņu vāciņus nospiedumu veidošanai.

Kad krāsas iztukšotas, seko nākošais Kates prieks – piederumu mazgāšana, kas arī ilgst aptuveni pusstundu. Par ūdens izbaudīšanu rakstīju jau šeit. Tad seko pierunāšana mazgāšanos beigt, bet pēc vairākiem atgādinājumiem bieži tas viss tomēr beidzas ar raudāšanu, kas ir VIENĪGAIS bēdīgais posms visā procesā. Tas, ka man nākas pēc tam visu satīrīt, nomazgāt vairs jau neliekas tik traki.

Esmu secinājusi, ka pirkstiņkrāsas ir brīnišķīgs bērna izpausmes veids. Veicina gan bērna radošumu, gan attīsta sajūtu pasauli, ko es sapratu pēc Kates prieka izpausmēm, iegrābjoties krāsā un ar rokām to izjūtot, kā arī radot dažādās skaņas, mīcot krāsu rokās. Par sajūtu svarīgumu šajā vecuma posmā liecina arī tas, ka otu Kate izmanto salīdzinoši maz, vairāk darbojas ar pirkstiņiem. Un kas galvenais, zīmējumi priecēs acis vēl ilgu laiku! Turklāt tās ir parocīgas tādā ziņā, ka ir viegli nomazgājamas. Es gan neieteiktu pirkt SES creative pirkstiņkrāsas, jo tās nomazgāt nav iespējams ne ar ziepēm, ne pamatīgu berzēšanu.

Kates zīmējumi pašlaik mums ir iecienīta dāvana citiem, dodoties ciemos. Esam sadāvinājuši Kates darbiņus omēm, Kates krustvecākiem, draugiem. Un visiem prieks!

24 Apr

Uzlīmes un manas pārdomas par 2gadnieka varēšanu

Pirmo reizi Katei piedāvāju uzlīmes 2 g. 4 mēn. vecumā, kaut gan nospriedu, ka arī ātrāk viņai būtu tas tīri labi paticis. Pēdējā laikā bieži esmu nonākusi pie secinājuma, ka daudzas nodarbes, kuras es piedāvāju pati pēc savām domām viņai atbilstošā vecumā, patiesībā viņa būtu pratusi izdarīt jau vismaz pāris mēnešus agrāk. Šo faktu es zināju jau iepriekš un šķita, ka ļauju Katei visādi izpausties, piedāvājot daudz iespēju, bet nu pati esmu nonākusi pie atskārsmes – izrādās bērns spēj izdarīt daudz vairāk, nekā mēs domājam. Tajā brīdī, kad bērnam atļaujies piedāvāt ko tādu, kas viņam vēl nav pa spēkam (tavuprāt), tā atliek nopriecāties, cik tavs bērns ir gudrs un visu varošs, jo viņam tas izdodas ar aizrautības prieku acīs.

Tāpat bija ar uzlīmēm, kuras mūsmājās glabājās jau ilgu laiku, bet doma tās piedāvāt Katei vienmēr kaut kā apstājās pie maniem izvērtējumiem, vai tad viņa pratīs tās aizķert un noplēst un galvenais – vai nesāks līmēt pa visu māju…

Labu laiku atpakaļ citam mērķim paredzētu no kartona izgriezu sirdi; bez pielietojuma palikusī sirds lieliski noderēja kā platforma, uz kuras Katei līmēt uzlīmes. Svarīgi ir parādīt vietu, kur ar attiecīgo mantu drīkst darboties, līdz ar to mums nav nekāda satraukuma, ka Kate varētu aplīmēt sienas, mēbeles utt. Viņai ir konkrēta vieta (kartona sirds), kur visas uzlīmes kopā. Nostrādā arī fakts, ka viņa nekad nav redzējusi, ka aplīmēt var arī ko citu (ja nu vienīgi omei aplīmēja Lieldienu olu ar paskaidrojumiem, kāpēc tā darām).

Tā vien šķiet, kopš 2 gadu jubilejas Kate ļoti strauji ir attīstījusies, pilnveidojusi savas spējas, tik daudz ko viņa var izdarīt! Pati! Spēj tik viņai dod izpausties darbiņos, aktivitātēs un runāšanā :) Pēdējā laikā bieži ar Edgaru sanāk sasmieties par kādu Kates aspratību vai pieaugušam cilvēkam raksturīgu izdarību, gan mācot mūs, gan sarunās ar Leduci, kad lūdz piedošanu, ja aizrādām, ka tas varētu suņukam nepatikt, kā arī patstāvības demonstrēšanā, kas šobrīd Katei ļoti raksturīgi.

Viss atkarīgs no bērna tempa apgūt jaunas lietas un personības temperamenta – ir ne pārāk pacietīgi bērni un ir pacietīgāki bērni, kuri arī sarežģītākos uzdevumos centīsies vairāk iedziļināties. Kate mums ir ļoti pacietīga un apdomīga meitene, bet arī viņa parāda, ko viņa attiecīgajā periodā grib darīt un ko nē. Pat ja viņa prastu jau savērt šņores kurpēs, viņa pagaidām šajā darbiņā nav ieinteresēta, no tā atsakās. Ir mēģinājusi, nesanāk un atliek pagaidīt, kad pašai būs vēlēšanās to darīt. Jāmācās izprast SAVA bērna temps nevis skatīties, ko citi spēj! Vecāku ziņā ir dot iespējas. Un šis nav pamudinājums uz visatļautību… Par patstāvības ieaudzināšanu man raksts vēl padomā.

Turpinot par manu jaunatklājumu – bērns māk līmēt uzlīmes – kopš pirmās uzlīmes ar KOGO lācīti nedēļas laikā Kate tā pamatīgi aplīmēja sirdi no abām pusēm ar Rimi sapirktām uzlīmēm (katru dienu vismaz divi iepakojumi). Darbs turpinās un jāsāk domāt par jauna kartona izgriezumu. Labs trenniņš pirkstiņiem gan atrast stūrīti, aiz kā noplēst uzlīmi, gan koordinācijai – uzlīmēt tur, kur iecerēts. Arī valodiņa raisās, stāstot savu redzējumu, un kas par fantāzijas lidojumu bērnam tas ir – pašam radīt savu mākslas darbu!

 

Pirmās uzlimes

Pirmās uzlīmes

 

Nedēļu vēlāk Kate atrāda pusi no padarītā (otra puse - otrā sirds pusē).

Nedēļu vēlāk Kate atrāda pusi no padarītā (otra puse – otrā sirds pusē).